09 jūnijs, 2016

Radikulīts

Kas ir radikulīts ?

Visbiežāk radikulīts mums asociējās ar stenosu večuku vai večiņu, kas tur roku pie vilnas lakatā ietītas jostasvietas. Radikulīts nav tikai vecu cilvēku slimība un var piemeklēt jebkurā vecumā.

Radikulīts ir muguras smadzeņu nervu saknīšu iekaisums, kuru izraisa pataloģiskās izmaiņas, kas mugurkaulā rodas osteohondrozes dēļ. Slimībai raksturīgi tas, ka starpskriemeļu diski, kas nodrošina mugurkaula elastīgumu, nesaņem nepieciešamās uzturvielas u nar laiku kļūst arvien plānāki un var pilnībā pārkauloties. Tā rezultātā samazinās atstatums starp skriemeļiem un attiecīgi sašaurinās starpskriemeļu sprauga, caur kuru iet nervu saknītes, ko veido nervu šķiedru kūlītis. Visas izmaiņas noved pie nervu saknīšu saspiešanas un iekaisuma jeb radikulīta.

Radikulīts visbiežāk ir tiem, kuru mugurkauls ikdienā pakļauts pastiprinātai slodzei

Jāsāk ar to, ka radikulīts nav patstāvīga slimība, kas norit pati par sevi. Vairums gadījumu tas ir kādas citas visai izplatītas slimības - osteohondrozes simptoms.

Radikulīta riska grupa

Slimību piemeklē visbiežāk cilvēkus, kuru darbs saistīts ar pastiprinātu mugurkaula noslodzi. Turklāt slodze var būt ne tikai dinamiska ( smagumu celšana, kravējs, svarcēlājs ), bet arī statiska ( tālbraucēji, intelektuālā darba darītāji pie datora ), kas garas stundas ir vienmuļā mugurkaula pozā. Pastāv vairāki radikulītu tipi, kuru nosaukumi atbilst osteohondrozes skartajai muguras daļai.

Kakla radikulīts

Raksturīgas asas, pēkšņas sāpes galvas un kakla rajonā, kas pastiprinās, pakustinot galvu. Dažreiz sāpes var atstaroties plecos un rokās. kakla radikulīta smagākos gadījumos sāpes papildina galvas reiboņi, slikta dūša, vemšana, kā arī dzirdes un kustību koordinācijas traucējumi. Tas tādēļ, ka mugurkaula kakla daļas osteohondrozes gadījumā tiek saspiestas ne tikai muguras smadzeņu nervu saknītes, bet arī mugurkaula artērijas, kas nodrošina galvas smadzeņu apasiņošanu.







Krūšu radikulīts

Krūšu rajonā rodas spēcīgas, savelkoas sāpes, ko daudzi pacienti raksturo kā sāpīgu dūrienu. Sāpes pastiprinās kustību kā arī dziļas ieelpas un dziļas izelpas laikā. Turklāt sāpes var būt tik spēcīgas, ka pacienti pārbīstas, jo sajauc ar infarktu. Tādēļ ir svarīgi saprast, ka īstas sirdssāpes nesamazinās un nepastiprinās kermeņa kustību dēļ.

Krustu radikulīts

Šis paveids iespējams ir visizplatītākais radikulīta veids, kas izraisa sāpes jostas un krustu zonā. Sāpju lielums var būt tik liela, ka cilvēks ne tikai nespēj saliekties vai iztaisnoties, bet arī staigāt un sēdēt. Sāpes var pa sēžas nervu atstaroties vienā vai abās kājās, turklāt nereti rodas ari muskuļu vājums un tirpuma vai durstīšanas sajūta zonā, uz kuru iedarbojas saspiestie muguras smadzeņu nervi.

Radikulīta ārstēšana

Noteikt radikulīta cēloni un izvēlēties pareizu, secīgu ārstēšanu var tikai ārsts. Viņš veiks apskati, kā arī manuālās un neiroloģiskās pārbaudes, kas ļauj noteikt muskuļu tonusa līmeni, sāpīgo zonu atrašanās vietas un jūtīguma traucējumu pakāpi. Turklāt ārsts var nosūtīt uz mugurkaula izmeklēšanu ar rentgena, datortomogrāfijas vai magnētiskās rezonanses palīdzību, lai noteiktu radikulīta satdiju un pārliecinātos, ka mugurkaulā nav audzēju vai starpskriemeļu trūces.

Ir dzirdēts viedoklis, ka atbrīvoties no radikulīta izraisītajām sāpēm var ar masāžas palīdzību, taču tā nav taisnība, jo

Masāža un citas fizioterapijas procedūras radikulīta akūtajā stadijā ir kategoriski aizliegtas!

Lai mazinātu sāpju sindromu, lieto medikamentus: pretsāpju un pretiekaisuma preparātus un miorelaksantus - medikamentus, kas atslābina muskulatūru. Jebkuras sāpes izraisa muskuļu spazmas, kas savukārt pastiprina sāpes. Miorelaksantu lietošana palīdz pārraut apburto loku.

Nav komentāru: