Passion Brains

Visai pārsteidzoši - Sīkākais un dižākais noslēpums risinās klusumā: klusi veras ziedu pumpurs, klusi pie debesīm staigā zvaigznes, klusi uzlec un noriet saule, nevienam nedzirdot, klusi , basām kājām. / Z. Mauriņa/ Pat saule deg klusu, akmeņi ūdenskritumā apaļojas klusi, laiks iet klusi...

Vai arī pie mums pirms vēlēšanām centrālajās dzeramās ūdens padeves sistēmās tiek ielaisti kaut kādi apātiski/vienaldzības ķīmiskās vielas, lai radītu miegainību,utt.. un cilvēki vēlēšanu dienās nekur nevēlas doties.Uz iecirkņiem vismaz ne

Diena vispār ir kā gads tikai daudz mazākā mērogā.Gada beigās atskatamies uz paveikto, kaļam plānus, solamies sev ko jaunu, atmest kaut ko vecu un nederīgu. Dienai gan pieejam ar pavisam mazāku vērību, es teiktu ar tik mazu kā pati diena. Uz nākošo dienu tik neplānojam kā nākamo gadu vecgada vakarā pie šampānieša glāzes. Es domāju, ka dienu vajadzētu pavadīt un sagaidīt kā aizejošu gadu. Tik pat nozīmīgu un lielu. Protams, bez šampānieša glāzes katru vakaru.

Ir brīži, kad uz kaut kādām plānotām sajūtām vai notikumiem noskaņojies un pienāk īstais brīdis un,bac,še nekā! Mirkli ir apjukums un tad sajūtas it kā noplok,jo nesaprot kapēc nav tā kā esi domājis.Kā, bet visu laiku bija iespējams to dabūt...Tik pašsaprotami paņemt degvielas stobru pat nedomājot,ka var arī nebūt,liec karti bankomātā - nauda jau vienmēr, ver iemīļoto dzērienu vaļā - sagaidi to visu kā pašu par sevi.Bet reizēm nav tas,kas parasti ir gaidīts...

Es noteikti viņu kādbrīd nobildēšu...