Passion Brains

Bija, IR un būs aktuāli. Šis būs karogos, t-kreklos, posteros. Es turpināšu šo skandēt līdz pukstēs mana sirds. Šis pat varētu būt mana pēdējā vārda teksts...

 Baigi tagad visi ar tiem skills  #AI

Mēs dzīvojam brīnišķīgā laikmetā, kad morāle un sankcijas ir kļuvušas par izsmalcinātu mākslu — gandrīz kā modernisma instalācija, kurā skatītājs pats nezina, vai viņš ir eksponāts vai vērotājs. Pirms dažiem gadiem Eiropa ar lepnumu paziņoja: nekādu mikroshēmu, nekādu CNC iekārtu, nekādu programmatūras, kas varētu palīdzēt tankiem braukt taisnāk. Taču tad kāds gudrais prāts Briselē vai Vašingtonā pamanīja: ja mēs aizliegsim visu, tad krievi varētu... nu, sākt domāt. Un domājošs krievs ir bīstamāks par jebkuru mikroshēmu. Tāpēc Windows palika ārpus šī teātra. Nē, tas nav eksports — tas ir digitālais humānais koridors. Operētājsistēma, kas ļauj krievu biroja darbiniekam četrpadsmito reizi dienā restartēt Word, jo Excel atkal ir “aizdomājies”, ir kļuvusi par mierīguma un stabilitātes simbolu postpadomju telpā. Bez tās — haoss. Ar to — vismaz prognozējams haoss. Salīdzinājumam: ja kāds uzņēmējs Latvijā mēģinātu nosūtīt uz Krieviju paleti ar zivīm vai diviem bērza mēbeļu komplektiem “Scandi...

Sen sāku veidot projektus ar Next.js, sākumā viss šķita vienkārši — maršrutēšana strādā, SSR/ISR darbojas, komponentes kārtīgi strukturētas. Balts fons, tumšs teksts, klasiskais “enterprise” izskats. It kā viss pareizi. Bet kaut kas pietrūka. Vienā brīdī, testējot aplikāciju vēlu vakarā, ekrāns šķita pārāk spilgts. Acis ātri nogura. Tajā brīdī kļuva skaidrs — ja mēs paši jūtam diskomfortu, lietotāji to jutīs vēl vairāk. Un tieši tur sākās doma par diena/nakts režīmu. Sākumā tas likās kā kosmētisks uzlabojums. “Mazs slēdzītis headerī.” Bet, tiklīdz sākām to ieviest, atklājās, ka tas nav tikai dizaina jautājums — tas ir arhitektūras jautājums. Lai tumšais režīms strādātu pareizi, nācās pārskatīt visu krāsu sistēmu. Vairs nevarēja komponentē ierakstīt #ffffff vai #000000 . Parādījās CSS mainīgie, centralizēta tēmu konfigurācija, loģiska dizaina sistēma. Krāsas kļuva par semantiskiem tokeniem — --color-background , --color-surface , --color-text-primary . Kods kļuva tīrāks. Strukturētāks....

Es neskatos vairs šīs sporta pārraides. Ne kamaniņu sportu, ne biatlonu. Ne tāpēc, ka man nepatiktu, kā cilvēks ar pārcilvēcīgu mieru šauj mērķī pēc tam, kad ir noslēpojis pusmežu, vai kā kāds ar galvu pa priekšu traucas lejup pa ledus reni. Tie sporta veidi ir pietiekami ekstrēmi paši par sevi — tiem nevajag klāt ideoloģisku slalomu. Bet, kad biatlona trasē līdz ar sportistiem skrien arī komentētāja politiskā elpa, bet kamaniņu brauciens tiek papildināts ar kārtējo nicīgo repliku par “kādu valsti”, man pazūd vēlme klausīties. Sports kļūst par fonu cilvēknaidam, kas tiek pasniegts kā pašsaprotams patriotisms. Un tad es izvēlos vienkāršu pieeju: elementāra higiēna — informācijas higiēna. Ja telpa smird pēc propagandas, tu atver logu. Ja logs arī smird, tu izej ārā. Un es neskatos olimpisko komentētāju cilvēknaidu pret kādu valsti un cilvēkiem sportistiem. 

Un tad saprotu sportisti, skolotāji, policisti, mediķi - visi ir vulkānizēti.