Ziņas

USOIL WTF - Naftas cenas lēciens: kurš gūst labumu?

Attēls
( USOIL M TF ) Pēdējo nedēļu laikā naftas cenas ir piedzīvojušas ievērojamu kāpumu. Šāds “lēciens” reti notiek vienkārši dabisku tirgus svārstību dēļ – bieži tas ir mākslīgas eskalācijas rezultāts, kurā politikas, ieroču rūpniecības un naftas lobiji gūst savas priekšrocības. Primārais ieguvējs, protams, ir naftas kompānijas . Augstākas cenas nozīmē lielākus ieņēmumus, kas ļauj kompānijām ne tikai uzkrāt peļņu, bet arī investēt jaunās ieguves platformās vai spekulēt finanšu tirgos. Savukārt ieroču rūpniecība bieži vien cieši seko enerģētikas politikai: nestabilitāte reģionos, kur piegādes tiek apdraudētas, rada lielāku pieprasījumu pēc aizsardzības un militārās tehnikas. Mākslīgi uzturēta krīze var būt tieši viņu “tirgus”. Tomēr šī naftas cenu kāpuma cena tiek maksāta vienkāršajiem patērētājiem . Degvielas rēķini, transporta izmaksas un pat pārtikas cenas pieaug, jo loģistika kļūst dārgāka. Tāpat ekonomiskie triecieni bieži vien saasina sociālās spriedzes, kuras politiski ietekmē val...
Ierakstīt komentāru
Lasīt tālāk

Nav lielu problēmu, tikai mazi cilvēki.

Dzīvē mēs sastopamies ar teicienu: nav lielu problēmu, ir tikai mazi cilvēki. Tas var šķist skarbs vai pat netaisnīgs, tomēr šajā domā ir dziļa filozofiska atziņa par cilvēka attieksmi pret pasauli. Problēmas pašas par sevi nav nedz lielas, nedz mazas — tās kļūst tādas mūsu apziņā. Tās aug vai sarūk līdz ar mūsu drosmi, raksturu un spēju skatīties pāri savām bailēm. Mazdūšība nav vienkārši bailes. Bailes ir cilvēciskas, tās piedzīvo ikviens. Mazdūšība sākas tajā brīdī, kad cilvēks ļauj bailēm noteikt savu rīcību, kad viņš atkāpjas vēl pirms mēģinājuma, kad viņš pārliecina sevi, ka kaut kas nav iespējams tikai tāpēc, ka tas šķiet grūti. Tad problēma kļūst milzīga nevis savas būtības dēļ, bet tāpēc, ka cilvēks pats kļūst mazāks par to. Vēsturē un ikdienas dzīvē redzams, ka viena un tā pati situācija dažiem cilvēkiem kļūst par nepārvaramu šķērsli, bet citiem — par iespēju augt. Atšķirība nav pašā situācijā, bet cilvēka iekšējā stājā. Cilvēks ar plašu dvēseli spēj redzēt tālāk par brīdi, p...
Ierakstīt komentāru
Lasīt tālāk

Smirdīgais hobijs

Ir viena lieta, ko es patiesi nespēju līdz galam saprast. Cilvēce spēj nosūtīt zondes uz citām planētām, operēt sirdi ar robotiem un izveidot mākslīgo intelektu. Bet tajā pašā laikā miljoni cilvēku katru dienu apzināti maksā naudu, lai sabojātu paši savu veselību. Tiešām – maksā. Cilvēks ieiet veikalā, izvelk maku, samaksā par nelielu kastīti ar smirdīgiem papīra rullīšiem, kuru galvenā funkcija ir radīt dūmus, ko pēc tam vilkt plaušās. Nevis nejauši. Nevis piespiedu kārtā. Bet brīvprātīgi un ar kaut kādu dīvainu baudas elementu. Un tad sākas pats rituāls. Cilvēks aizdedzina šo mazo ķīmisko eksperimentu, ievilk dūmus, un ar nopietnu sejas izteiksmi it kā izbauda procesu, kura vienīgais reālais rezultāts ir nikotīna atkarība, sabojātas plaušas un aromāts, kas atgādina vecu pelnu trauku. Visironiskākais ir tas, ka cilvēks pats to visu apmaksā. Tas ir gandrīz filozofiski skaisti savā absurditātē: maksāt par to, lai organisms lēnām degradētu. Maksāt par to, lai elpošanas sistēma pārvērstos...
3 komentāri
Lasīt tālāk

Dzīvot, nezinot temperatūru

Ir savādi, cik bieži mēs sākam savu dienu ar skaitli. Pirms paskatāmies debesīs, pirms sajūtam gaisu uz ādas, mēs apskatām lietotni un redzam: 12°C, 18°C, -3°C. Skaitlis, kas it kā pasaka visu par pasauli aiz loga. Un tomēr – tas nepasaka gandrīz neko. Reizēm man gribas dzīvot, nezinot, kāda ir temperatūra ārā. Ne tāpēc, ka skaitļi būtu nepareizi, bet tāpēc, ka tie aizstāj pieredzi. Kad mēs zinām temperatūru, mēs jau iepriekš izdomājam, kā jutīsimies. Ja ir +5°C, mēs gaidām aukstumu. Ja ir +25°C, mēs gaidām siltumu. Skaitlis kļūst par filtru starp mums un pasauli. Bet pasaule pati par sevi nav skaitlis. Tā ir vējš, kas pēkšņi ieķeras jakas piedurknē. Tā ir saule, kas uz mirkli uzsilda seju. Tā ir mitra gaisa smarža pēc lietus. Temperatūra ir mērījums, bet dzīve – sajūta. Kad mēs nezinām temperatūru, mēs kļūstam uzmanīgāki. Mēs atveram logu un klausāmies. Mēs skatāmies, kā kustas koku zari. Mēs uz mirkli apstājamies, lai sajustu, vai rīts ir ass un dzestrs, vai mīksts un silts. Pasaule ...
Ierakstīt komentāru
Lasīt tālāk

Maskavā padārdzinājās benzīns

 Kopējo notikumu iespaidā Maskavā palēcās benzīna cena līdz 0.72 € / L
Ierakstīt komentāru
Lasīt tālāk

David Gilmour and Pink Floyd – The Philosophy of Sound Beyond Time

Attēls
When we speak about music as a spiritual experience — as sound that can open the soul and allow us to sense infinity — it is impossible not to mention David Gilmour and the legendary band Pink Floyd. This is not merely music; it is a way of thinking, a feeling, an inner journey. David Gilmour – Master of Guitar and Architect of Emotion David Gilmour is not simply a guitarist. He is an architect of sound. His playing style — deep vibrato, pure tone, and emotionally charged solos — has become a benchmark in rock music. The legendary “Black Strat” guitar in his hands transforms into a voice that speaks where words fall silent. When he joined Pink Floyd in 1968, the band stood at a crossroads. Gilmour’s presence brought melodic clarity and emotional depth. He did not compete with volume or speed — he created space. Space for thought, for feeling, for silence. His solo in “Comfortably Numb” is often regarded as one of the greatest in rock history. It is not merely technique; it is pain, hop...
Ierakstīt komentāru
Lasīt tālāk

Absurda Segregācija Latvijas Drošības Aizsegā

Nākamie aiz ārstiem būs - ugunsdzēsēji? Filozofiska Refleksija par Ārstu Atlaišanu Mūsdienu Latvija, valsts, kas lepojas ar savu "demokrātiju" un Gejropas Savienības piederību, ir spērusi soli, kas atgādina drūmākās totalitārisma un ksenofobijas lappuses no vēstures grāmatām. 2026. gada sākumā Daugavpils reģionālā slimnīca atlaida aptuveni 50 darbiniekus – tostarp ārstus, medmāsas un citu medicīnas personālu – tikai tāpēc, ka viņiem ir Krievijas vai Baltkrievijas pilsonība.  Tas notika, neprasot viņu politisko nostāju, neizvērtējot lojalitāti vai profesionālo kompetenci, bet balstoties uz aukstu, birokrātisku likuma grozījumu, kas aizliedz "agresorvalstu" pilsoņiem strādāt kritiskās infrastruktūras objektos. Šis lēmums nav tikai administratīvs sīkums; tas ir filozofisks absurds, kas atklāj dziļu morālu plaisu sabiedrībā un valsts vadībā. Iedomājieties: ārsts, kurš gadiem ilgi glābis dzīvības, diagnosticējis slimības un mazinājis ciešanas, pēkšņi kļūst par "droš...
Ierakstīt komentāru
Lasīt tālāk