15 maijs, 2007

8:44 Tas bija pirmais pērkons ?

Tā vismaz izklausījās. Bet mazliet nedzirdēti ilgs. Bija

8 komentāri:

Anonīms teica...

Pie manīm pērkons bija jau no vakar vakara... perfekts laiks.

M.

Ikigai teica...

Kad pērkons,tad ir ļoti skaisti! Debesis ākstās tad.

Anonīms teica...

Par to var filozofēt ilgi un dikti, kas tur debesīs notiek... Tikpat labi sekss starp augsto un karsto gaisa masu, tā visaugstākajā punktā rodas zibens, kur pērkona dārdi ir kā elsas... baigaa doma sanaaca...

M.

Ikigai teica...

Piekrītu.Enerģētiskā apmaiņa/izlāde...Un katram tas skaistums ir savādākā izpratnē.Un labi,ka esam dažādi.Vienmēr brīnos par dabas varenumu.

Anonīms teica...

Cilvēks dabas priekšā ir niecība...tikai žēl, ka viņš to negrib atzīt...

M.

Ikigai teica...

Gribas,taču būt pārākam.Uzvarēt ir tik saldi.Bet vai uzvarēt nozīmē nenodarīt pāri?

Anonīms teica...

Uzvara ir patīkama tikai tad, ja tā nav jāsvin vientulībā...

M.

Ikigai teica...

Un beigās : Egoisms divatā...kas var būt labāks par to