Brīvdienu piezīmes.

Beidz pievērst uzmanību tam,kā tu jūties.
Kā Tu jūties,tā tu jūties tikai tagad - pēc mirkļa tas pāries. Tāpat ir ar domām - tās ātri transformējas un izgaist.
Tā kā cilvēks nespēj beigt domāt vai kaut kā apstādināt tās emocijas,kas rosās galvā, nav jēgas būt par tām lepnam vai kaunēties,
un atkal un atkal pārdomāt, kā būtu, ja būtu.

Beidz uztraukties par slikto.
Ja visās lietās saskati jebkādu zīmi, ka tūlīt notiks kaut kas jauns, tu noteikti spēsi atrast kaut kādu iemeslu, kas būs
pietiekami pāliecinošs, ka nepatikšanas ir klāt. Un nepaies ne mirklis, kad nepatikšanas patiešām būs klāt.

Mazāk analizē.
Cilvēki vienmēr mēģina izskaidrot, kā viņi jūtas, ko domā, ko citi domā par viņiem, ko šis vai tas notikums vai pateikts
vārds īstenībā nozīmē. Lielākā daļa no šiem secinājumiem ir abstarkti izdomājumi. Parasti pārējie cilvēki ir tikpat maz
zinoši par lietām kā tu, un neviens tajā brīdī nezina kas notiks pēc kāda notikuma. Lai ko sev iestāstīsi, tu vienkārši liksi
sev tam noticēt. Un reizēm paiet gadi, līdz pārpratumi ir atklāti un saprasti.

Sevis nosodīšana ir bezjēdzīga.
Lai ko tu iesāktu darīt,vienmēr būs kāds, kas to mācēs nedaudz labāk par tevi. Tāpat,lai cik slikts tu būtu,vienmēr atradīsies
kāds sliktāks. Tikpat bezjēdzīgi mēģināt vainot vai nosodīt kādu citu - tu nevari izveidot absolūti objektīvu skatījumu uz
viņa rīcības motivāciju.

Pārstāj meklēt vainīgo.
Vainas sajūta neko nemaina. Ja tu jūties par kaut ko vainīgs, tad vislabākais ir mēģināt izdarīt kaut ko labu, lai izjukušo
lietu sakārtotu. Vai vienkārši atdzīsti,ka esi vainīgs, mācies no savām kļūdām un mēģini vairs tā nekad nedarīt. Jo tu jūties
vainīgs par kādu lietu, ko cits ir izdarījis, tev jāmeklē psihiatrs - tas nav normāli.

Beidz uztraukties, ko pasaule par tevi domās.
Dzēlīgi cilvēki nepadarīs tevi traku,tāpat kā patīkami cilvēki ndarīs tevi laimīgu.Notikumi ir tikai notikumi,un cilvēki ir
tikai cilvēki.Lielākā daļa cilvēku ir pārāk aizņemti,domājot par sevi un uztraucoties,ko tu par viņiem domā,lai patiešām
novērtētu,kāds tu izskaties un ko tu dari.

Beidz rēķināt.
Skaitļi ir tikai skaitļi.Tiem nav mistiskas spējas.Tas,ka kaut kas ir izteikts kā kādu skaitļu kombinācija,nenozīmē,ka tas
patiešām kaut ko nozīmē. Ja tu kaut ko nesaproti,ignorē to. Jo nav nekā muļķīgāka par savas dzīves balstīšanu uz kaut kādiem
skaitļiem un aprēķiniem,kam neredzi jēgu.

Pārstāj domāt,ka tava karjera un dzīve nevirzās uz priekšu,kā plānots.
Pasaule ir mainīgs lielums,un tāpat viss,kas notiek zemes virsū. Lai cik rūpīgi tu analizē brīža situāciju,pietiek,ka tu
īsteno savu plānu rīt, kad viss jau var būt pilnīgi citādāk.Plānošana ir tikai sevis disciplinēšanas ierocis,kas liek domāt
par lietām,ko tu saproti un ko - nesaproti. Lai cik ideāls ir plāns,svarīgi vienmēr turēties pie realitātes.

Neļauj citiem izmantot tevi,izvairoties no atbildības.
Ja esi sev iestāstījis,ka es iatbildīgs par cita cilvēka veiksmi,tu ne tikai pazemo otru cilvēku,bet arī pierādi sev,ka
esi pazaudējis savu vietu. Tu nevari dzīvot cita cilvēka dzīvi viņa vietā,tāpat kā tu nevari vienmēr izlabot visas cilvēka kļūdas.Vadītāja darbs ir tikai uzraudzīt un palīdzēt,nevis visu izdarīt darbinieku vietā.

Neuztraucies par savu "personalitāti" - tādas tev nemaz nav.
Personalitāte,tāpat kā ego,ir jēdziens,ko izveidojis tavs prāts.Reālā pasaulē tāds nemaz nepastāv.Personalitāte ir vispārējs
iespaids,kādu tu radi,runājot vārdus un darot darbus Ja tava personalitāte kādam šodien nav pieņemama,tu vienmēr to vari
mainīt.