Cilvēki un priekšmeti

atdod viens otram savu vērtību, izsmalcinātību un spēku, un šīs īpašības,tāpat kā skaistums vai tā pretstats,pārlido no viena uz otru,šurp un turp kā atspole,kas šaudās ar pavedienu stellēs. Pārgriezt pavedienu,atšķiriet cilvēku no tā, kas viņam pieder,kas viņam raksturīgs,un jūsu priekšā būs nejēdzīgā pusbankrota figūra,kas nekad nekļūs pats par sevi, iekams tam nebūs atkal atdotas tā tiesības un privilēģijas.