Sapņotājs mākslinieks

ne jau tādēļ vairās no tīrās matemātikas un loģikas, ka daļēji izpratis tās un spēj par tām spriest, bet gan tādēļ, ka instinktīvi tiecas pretējā virzienā. Šādas spilgti izteiktas simpātijas vai antipātijas ir droša liecība tam, ka darīšana ar sīku dvēseli. Īstenībā, t.i., dižai dvēselei un izcilam intelektam, šīs pretrunas neeksistē. Mēs esam tikai cilvēki, tikai eksperiments, mēs esam ceļā. Bet ceļā mums jābūt uz turieni, kur mājo pilnība, mums jātiecas uz centru, nevis perifēriju. Cilvēkam mūsu izpratnē, pēc mūsu ieceres, cilvēkam, par kādu tiecamies kļūt, ik brīdi jāspēj apmainīt savu zinātkāri vai prasmi pret jebkuru citu.