Tu un citi laivā

...Cik daudzi cilvēki, doda­mies ceļā, riskē noslīkt, piekraudami laivas līdz malām ar visnejēdzīgākajām mantām, kam vajadzētu sagādāt ērtības un izklaidēšanos ceļojuma laikā, bet kas būtībā ar nekam nederīgi krāmi. Ļaudis piekrauj savus dzīves kuģīšus līdz mastu galiem ar greznām drānām un lieliem namiem, ar nevajadzīgiem kalpiem un smalkiem draugiem, kas nedotu par viņiem ne penija un ko viņi paši arī nevērtē augstāk, ar dār­gām izpriecām, kas nevienu neuzjautrina, ar aizspriedu­miem un modēm, ar pretenzijām un godkāri un — ak, ar vissmagāko, vismuļķīgāko nastu! — ar bailēm, ko gan sacīs kaimiņi, ar greznību, kas līdzīgi seno laiku noziedz­nieka tērauda vainagam liek asiņot un sāpēt galvai, kurai tas jānēsā! Tās ir grabažas, mīļie cilvēki, tās ir grabažas! Metiet tās pāri bortam! Tās padara jūsu laivu tik smagu, ka jums nav spēka cilāt airus. Tās padara jūsu braucienu tik apgrūtinošu un bīstamu, ka nevienu brīdi jūs neesat brīvi no satraukuma un rūpēm, jums nepaliek ne mirklis laika sapņainam laiskumam, kad jūs varētu lūkoties pāri sēkļiem slīdošo ēnu rotaļās un saulstaru dzirkstelēs, kas deg viļņu galos, vai kuplajos krastmalas kokos, kas spoguļojas upes ūdeņos, zaļi zeltainos mežos, baltās un dzeltenās ūdensrozēs, drūmi šalcošās niedrēs, grīšļos, dzegužpuķēs un gaiši zilās neaizmirstulēs. Metiet laukā grabažas, cilvēki! Lai jūsu dzīves laiva ir viegla, lai tajā atrodams tikai visnepieciešamākais — mā­jīgs nams un vienkāršas izpriecas, pāris draugu, kas ir šī vārda vērti, kāds, kas mīl jūs un kam jūs atbildat ar pretmīlestību, kaķis, suns un viena vai divas pīpes, pie­tiekami daudz ēdiena un drānu, un mazliet vairāk nekā pietiekami — dzērienu, jo slāpes ir drausmīgs posts. Tad jūs redzēsiet, ka laiva nu iet daudz vieglākā gaitā, vairs nedraud apgāzties, un nav sevišķa nelaime, ja arī tas notiktu, jo krietnas, vienkāršas mantas no ūdens nebaidās. Jums pietiks laika darbam un pārdo­mām. Pietiks laika gozēties dzīves saulē, pietiks laika ieklausīties Eola mūzikā, ko maigais vējš izvilina no cilvēka sirds stīgām, pietiks laika . . . / Džeroms K. Džeroms. Trīs vīri laivā /