Grāmatām ir gan sava vieta pasaulē,

taču tās nav īstā dzīve. Tās ir tādas pašas lietas kā bifšteks un šasliks, kā jūras smarža, kā rokas pieskāriens, kā atmiņa par izjukušu cerību un kā visi pārējie sīkumi, kas veido mūsu septiņdesmitgadīgās dzīves kopsummu. Vēl arvien mēs runājām par grāmatām tā, it kā tās būtu pašas dzīves balss, taču tās ir tikai vājš viņas atbalss. Pasakas ir skaistas kā pasakas, skaistas kā pirmie pavasara ziedi pēc garās ziemas, nomierinošas kā krauķu ķērkšana saules rietā. Bet mēs vairs nerakstām pasakas, - mēs gatavojam documents humains un preparējam dvēseles. / J.K.J. /