Grāmatas atnāk bieži no kādas citas grāmatas. Reizēm tā ķēde, kad, vienu grāmatu lasot, tajā runā par kādu citu grāmatu, ir ļoti gara - piecas un pat vairāk. Arī Knuts Hamsuns pie manis atnāca pavisam nejauši.
Viktorija ir viens no slavenākajiem viņa romāniem noteikti. Pirmo reizi saskaroties ar rakstības stilu, piezogas domas par kādu skolnieku, kura rakstu darbu pašlaik lasu. Tā ir varbūt tā laika vienkāršotā valoda vai kas rakstniekam īpaši piemītošs. Daudzas lietas, protams, pazūd arī tulkojumā, bet Knuts Hamsuns ir jāiepazīst netikai šī iemesla dēļ. Apbrīnoju visus, kuri apraksta jebkuru izlasīto grāmatu, jo man pašam šie apraksti un krāsainās lasāmvielu pēcgaršas vienmēr palikušas tikai manās domās un tālāk par manām smadzenēm nav tikuši.
Tiem, kuriem Knuts liekas nepieņemams aiz man tikai nesen uzzināta iemesla, tie var droši satraukties tālāk, bet rakstnieku dzīves un viņu sarakstītie darbi ir nošķirami.
Tā kā grāmata tikai pusē, tad šis raksts arī vēl tikai pusē un papildināts tiks, grāmatas vāku aizverot.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru