Kādreiz senās Grieķijas pilsētā dzīvoja filozofs, kurš bija pazīstams ar savu stoicisko dzīvesveidu. Viņš mācīja, ka laime nāk nevis no ārējām apstākļiem, bet no iekšējās harmonijas un miera. Viņa vārdi bieži vien bija vienkārši, bet pilni gudrības.
Vienā saulainā dienā, kad viņš staigāja pa tirgus laukumu, viņu uzrunāja jaunietis, kurš jutās zaudējis un neapmierināts ar dzīvi. "Kā es varu atrast laimi?" viņš jautāja filozofam.
Filozofs apstājās, paskatījās uz jaunieti un teica: "Laimi tu atradīsi nevis meklējot to, kas atrodas ārpus tevis, bet mācoties būt mierā ar sevi. Mūsu reakcijas uz notikumiem ir tas, kas nosaka mūsu laimi, nevis paši notikumi."
Jaunietis bija apjucis. "Kā es varu kontrolēt savas reakcijas uz lietām, kas mani skumina vai satrauc?"
Filozofs atbildēja: "Sāc ar to, ka pieņem visu, kas nāk tavā dzīvē, kā neizbēgamu. Tas nenozīmē būt vienaldzīgam, bet gan saprast, ka dažas lietas ir ārpus mūsu kontroles. Mēs varam kontrolēt tikai mūsu domas un reakcijas. Kad tu sāksi praktizēt šo pieņemšanu, tu atradīsi mieru pat visgrūtākajos brīžos."
Jaunietis pārdomāja filozofa vārdus. Laika gaitā viņš mācījās pieņemt dzīvi ar visām tās niansēm, mācījās būt pateicīgs par katru mirkli un atrada iekšējo mieru, kas viņam agrāk šķita neiespējams.
Šis stāsts mums atgādina, ka laime nav atkarīga no ārējām apstākļiem, bet gan no mūsu spējas pieņemt dzīvi tādu, kāda tā ir, un no mūsu iekšējās attieksmes. Mēs nevaram kontrolēt visu, kas notiek ar mums, bet mēs varam kontrolēt, kā mēs uz to reaģējam. Tas ir stoicisma pamatprincips, kas var kalpot kā iedvesmas avots katru dienu, lai atrastu mieru un laimi sevī.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru