Attiecību spogulis

Tavas šībrīža attiecības ir attiecību spogulis ar vecākiem

Attiecības, kuras veidojam pieaugušā vecumā, nereti ir cieši saistītas ar to, kāda bija mūsu pieredze bērnībā. Tas nenozīmē, ka tās tieši atkārtojas, taču mūsu vecāku attiecību dinamika un tas, kā viņi mijiedarbojās ar mums, bieži vien atstāj ilgstošu iespaidu uz to, kā veidojam tuvību ar citiem. Mēs nesam sev līdzi ne tikai bērnības atmiņas, bet arī neapzinātas uzvedības un emocionālos modeļus, kas kļūst par "spoguli" mūsu tagadējām attiecībām.

Vecāku attiecību paraugs

Mūsu vecāki bieži vien ir pirmais attiecību paraugs, ko mēs redzam un pieredzam. Ja vecāku starpā valdīja cieņa un sapratne, tas var veicināt pozitīvu attieksmi pret tuvību un uzticēšanos. Savukārt, ja mājās bija konflikti, emocionāla atsvešināšanās vai pat vardarbība, mēs varam neapzināti atkārtot šos modeļus savās attiecībās. Piemēram, ja bērnībā pieredzējām, ka viens no vecākiem bija emocionāli nepieejams, mēs varam nonākt attiecībās, kurās partneris izrādās līdzīgi nepieejams vai, tieši pretēji, mēs kļūstam pārāk prasīgi pēc tuvības.

Attiecības ar vecākiem kā pamats pašvērtējumam

Bērnībā izveidotais pašvērtējums ir tiešā mērā atkarīgs no tā, kā vecāki mūs uztvēra. Vai jutāmies pieņemti un mīlēti? Vai mūsu vajadzības tika respektētas? Ja vecāki mūs kritizēja vai ignorēja, mēs, iespējams, pieaugušā vecumā varam cīnīties ar zemu pašvērtējumu, kas ietekmē spēju veidot veselīgas attiecības. Piemēram, cilvēks ar mazvērtības sajūtu var piesaistīt partnerus, kuri apstiprina šos uzskatus, vai arī pieprasīt nepārtrauktu apliecinājumu, ka ir pietiekami labs.

Neapzinātie "parādīšanās" modeļi

Dažkārt mūsu attiecības ar vecākiem ietekmē ne tikai tas, ko mēs piedzīvojām, bet arī tas, kā mēs uz to reaģējām. Piemēram, ja vecāki bija pārāk kontrolējoši, mēs pieaugušā vecumā varam tiekties pēc neatkarības un izvairīties no dziļākas tuvības. Savukārt, ja vecāki bija emocionāli nestabili, mēs varam kļūt par "glābējiem", cenšoties izlabot un rūpēties par saviem partneriem tāpat, kā mēģinājām saprast vecākus bērnībā.

Dziedināšanās caur apzinātību

Ir svarīgi saprast, ka mūsu attiecību spogulis nav liktenis, kuru nevar mainīt. Gluži pretēji – izprotot savus bērnības modeļus, mēs varam apzināti izvēlēties, kādas attiecības vēlamies veidot. Terapija, pašrefleksija un dziļa saruna ar sevi var palīdzēt atpazīt šos neapzinātos modeļus un atbrīvoties no tiem, kas mūs ierobežo.

Pārdomu beigās

Tavas šībrīža attiecības var būt spogulis, kas atklāj ne tikai to, kādi ir tavi iekšējie uzskati par tuvību un mīlestību, bet arī to, kādi biji kā bērns. Taču spogulis nav nemainīgs – tas var kalpot par rīku, kas ļauj labāk izprast sevi, dziedināt pagātnes brūces un veidot veselīgas, piepildītas attiecības nākotnē.