Uh, šodien bija grūti. Dzīve bez ēdiena liek pārdomāt daudz ko – katra stunda šķiet garāka, un enerģija mēdz izsīkt negaidīti. Dienas laikā dzēru tikai ūdeni, kas gan palīdzēja uzturēt minimālu mundrumu. No ēdiena – pieci priežu pumpuri un viena ķiploka daiva. Jā, tas izklausās skarbi, bet pārsteidzoši, ka pat tik niecīgs daudzums spēj sniegt kādu sajūtu, ka vismaz kaut kas ir uzņemts.
Šī pieredze ir sava veida pārbaudījums, gan fizisks, gan garīgs. Jau otrajā dienā parādījās pirmie izsalkuma viļņi, bet tie pamazām pārvērtās vairāk par mentālu pārbaudījumu, nevis fizisku. Laikam prāts pieķeras ēdiena idejai vairāk nekā ķermenis pieprasa barību.
Tagad jāgaida, kā būs rīt, trešajā dienā. Vai spēšu justies vieglāk? Vai gluži pretēji – nogurums tikai pieaugs? Katrā ziņā šī pieredze jau tagad iemācījusi vairāk novērtēt ēdiena nozīmi un apzināties, cik daudz enerģijas mēs ikdienā patērējam tieši ēšanas procesā un par to domājot.
Līdz trešajai dienai atliek vien turpināt dzert ūdeni un novērot sajūtas – tas varētu būt izšķirošs brīdis, kad saprast, kā šis process ietekmē gan ķermeni, gan prātu
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru