Šī ir mana 4. badošanās diena. Tā sākās ar glāzi silta, apmēram 40 grādus karsta ūdens, kam pievienoju tējkaroti kurkumas. Jāsaka, ka sajūtas ir nedaudz dīvainas – kaut kas starp nelielu apātiju un vieglu uzbudinājumu. Kaut kā diezgan auksti, lai gan esmu saģērbies.
.jpg)
Pirmais, kas ienāk prātā, ir nepārvarama vēlme ēst. Prāts klīst pa iztēles labirintiem, kurā uzrodas fantāzijas par dažādiem garšīgiem ēdieniem – salātiem, maizi, kaut ko karstu un sildošu… Bet esmu apņēmies turpināt badošanos, tāpēc šīs domas jāaizdzen prom. Tas ir grūtāk, nekā izklausās, jo, jo ilgāk par to domāju, jo spēcīgāka kļūst vēlme pārtraukt šo eksperimentu.
Fiziski jūtos samērā labi, lai gan brīžiem mazliet sāp galva. Tas varētu būt saistīts ar cukura līmeņa svārstībām vai organisma attīrīšanos. Ik pa laikam šķiet, ka vienīgā fiziskā vajadzība šobrīd ir bieži apmeklēt tualeti – šķidruma uzņemšana dara savu. Dienas laikā turpinu dzert siltu ūdeni pēc sajūtām – kad vien šķiet, ka tas palīdz nomierināt vēlmi ēst vai mazināt iekšējo nemieru.
Darbi pie datora rit savu gaitu, lai arī koncentrēšanās nav tik laba kā parasti. Jūtu, ka organismam pietrūkst enerģijas, tomēr pašreizējā mērķa sasniegšana man ir svarīgāka par īslaicīgu komfortu.
Vai es turpināšu badošanos arī rīt? Grūti teikt. Visticamāk, jā – jo šobrīd vēlme pārvarēt sevi ir lielāka par vēlmi padevīgi sekot izsalkuma diktētajām prasībām.
Turpinājums sekos…
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru