Diena ir interesants piedzīvojums, un jāsaka – arī diezgan negaidīti viegla. Pirmajās stundās, protams, galva nedaudz sāpēja, un izsalkuma sajūta lika manīt par sevi ik pa brīdim, bet, kaut kā mistiski, tas viss pārgāja. Tagad sajūta ir kā saspiesta jāņoga – sākumā sīva, bet ar laiku tu pie tās pierodi un saproti, ka dzīvojas pavisam labi arī bez ēdiena.
Galva vairs nesāp. Pārsteidzoši, bet ēst gribas mazāk, pat tad, kad es vēroju, kā cilvēki kafejnīcā bauda savus burgerus, salātus un kafijas krūzes. Agrāk tas būtu mani kaitinājis vai radījis vēl lielāku vēlmi uzkost ko sātīgu, bet šoreiz – nekā. Vienkārši skatos un saprotu, ka man šobrīd tas nav aktuāli. Pārsteigums? Jā, pilnīgi noteikti.
Pats interesantākais bija pieredze veikalā. Devos turp tikai pēc ūdens, un, kaut arī parasti veikalu plaukti ar savām krāsainajām precēm liek acīm piesaistīties visādām lietām, šoreiz – pilnīgi nekāda efekta. Čipsu pakas, šokolādes tāfelītes, gatavie salāti... viss palika fonā, bez mazākās vēlmes kaut ko paņemt. Tā bija pirmā reize, kad veikals man šķita tikai vieta, kur dabūt ūdeni, nevis kārdinājumu pilns labumu labirints.
Tomēr ir viena lieta, kas, šķiet, kļūst neizbēgama, kad tu dzer tik daudz ūdens, – ļoti daudz jāiet čurāt. Šķiet, ka ik pa stundai dodos uz tualeti. Labi, ka šodien nav lieli plāni vai ilgi braucieni, jo savādāk tas būtu diezgan apgrūtinoši.
Kopumā šī badošanās diena man atgādina, ka ķermenis ir ļoti pielāgojams. Iespējams, viss grūtākais ir pārliecināt pašam sevi, ka tu tiešām vari iztikt bez ēdiena uz vienu dienu. Kad tas izdodas, pārējais jau kļūst vieglāk. Un, kas to būtu domājis, izsalkums nav tik biedējošs, kā mēs mēdzam domāt.
Turpināšu vērot šo pieredzi, un redzēsim, kā jutīšos rīt. Bet šodienas secinājums – badoties nav viegli, bet arī nav tik traki, kā varētu šķist. Kā saspiesta jāņoga – izturama un pat mazliet... interesanta.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru