8 dienas, lieliskas sajūtas un jauns sākums
Ir aizvadītas astoņas dienas bez ēdiena, un šis badošanās maratons ir veiksmīgi noslēdzies. Šis izaicinājums nebija tikai fizisks pārbaudījums – tas bija arī mentāls ceļojums, kas atklāja jaunas sajūtas un pieredzes. Tagad, kad esmu atsācis ēst kā ierasts, varu dalīties ar saviem novērojumiem un sajūtām.
Pats galvenais – nekādas negatīvas sekas vai blaknes.
Es jūtos lieliski, ķermenis šķiet viegls un enerģijas līmenis ir augstāks nekā jebkad agrāk. Šajā periodā pilnībā izslēdzu kafiju un alkoholu, un šo lēmumu plānoju saglabāt arī turpmāk. Ķermenis tagad ir daudz skaidrāk uztverams – nav nekādu lieku stimulu vai ieradumu, kas mānītu noguruma vai enerģijas izjūtu.
Enerģijas atgriešanās
Badošanās laikā ne tikai izzuda izsalkuma sajūta, bet arī uzlabojās koncentrēšanās spēja. Šobrīd, atsākot ēst, šī enerģija nekur nav pazudusi. Gluži pretēji – šķiet, ka šis restarts ir uzlādējis gan prātu, gan ķermeni. Pirmajās dienās pēc bada perioda esmu ievērojis, ka pietiek ar mazāku pārtikas daudzumu, lai justos paēdis un enerģisks.
Bez blaknēm un liekiem uztraukumiem
Par spīti bažām, ko daudzi mēdz izteikt par ilgstošu badošanos, nekādu diskomfortu vai veselības problēmu man nebija. Jebkādas bažas par iespējamām blaknēm izrādījās nepamatotas – tas bija tikai vēl viens apliecinājums tam, ka pareiza pieeja badošanās procesam var sniegt ievērojamus ieguvumus.
Noslēgums un jaunais sākums
Šis astoņu dienu badošanās maratons man ir kalpojis ne tikai kā ķermeņa attīrīšana, bet arī kā veids, lai pārskatītu savus ieradumus. Esmu nolēmis turpināt dzīvot bez kafijas un alkohola, lai saglabātu šo tīro un enerģisko sajūtu.
Noslēgumā – badošanās nav tikai badošanās. Tā ir iespēja restartēt ne tikai ķermeni, bet arī prātu un paradumus. Šis bija mans pirmais, bet noteikti ne pēdējais šāda veida izaicinājums. Sajūtas lieliskas, un esmu gatavs nākamajiem izaicinājumiem!
3 komentāri:
Apsveicu ar jaunas pieredzes iegūšanu. Tiešām.
Tik ieteikums turpmākam. Principā tāda kā dalīšanās pieredzē.
Es kopš dzimšanas esmu ņerga ēšanā. Nelaiķe mamma vispār ilgi brīnījās ciklā "Kā tas ir iespējams?". Ju zīdaiņa vecumā ēdu, kad ienāca prātā un pavisam drusku. Barošanas reizēs galvenokārt gulēju vai bļāvu, tā netīšām kaut kādas barības druskas uzņēmu. Mainīt ko barošanas procesā - bezcerīgi. Vienalga vai nu gulēju vai bļāvu. Arī vēlāk man pietika ar vecmammas dotu vienu cepumiņu, lai es pēc tam būtu ilgi un dikti pierunājama kaut vienu kartupeli apēst.
Nē, nu pieaugot to barību sāku normālāk uzņemt. Un pat gatavot iemācījos dažādas ēdmaņas. Bet vienalga samērā regulāri iestājas "Ups, bet es pēdējo reizi ēdu vakar brokastīs" dienas otrajā pusē.
Katrā gadījumā - ēšana caur reizi un tik tad, kad organisms sāk nu izteikti izteikt kādus iebildumus. Bet citādi - vienmēr atrodas tas, šitais un vēl tas tur darāmais, ēšana kaut kur aizmugures plānā neiespringstot uz kaut kādām ēdienreizēm. Tipa, kad ir kāds brīvāks mirklis starp visādiem darāmajiem, var arī kaut ko apēst pie kafijtējas vai ūdens/sulas krūzes.
Paldies. Man gan ēšana ir ļoti precīzs un delikāts process, jo pret savu ķermeni attiecos korekti. Cenšos ēst noteiktos laikos un nelietoju organismam nevajadzīgas lietas kā cūkgaļu, kafiju, alkoholu. Ar šo pēdējo dienu badošanos pierādīju, ka organismam primāri nav nepieciešams ēdiens. Un, filmu noskatoties - https://www.imdb.com/title/tt5177114/ - arī saprotu, ka arī aukstums cilvēkam ir nosacīti draudīgs, ja vien esi tam ar prātu gatavs. Cilvēka speju robežas ir ļoti tālas un kādas nespejas ir tikai mūsu prāta nespējas.
Katram savs. Un organisms vienmēr pasaka priekšā to, kas viņam kurā mirklī vajadzīgs, tikai jāieklausās un jāņem vērā. Protams, dari tā, kā tavam organismam labāk. Tik par to cūkgaļu - protams, nesaprotu to tavu tā produkta nelietošanas iemeslu, bet primāri nāk prātā standarta "Vai neesi musulmanis?" jautājums. Klišeja, protams, bet tas ir pirmais, kas iešaujas prātā. :)
Piedod, ja jautājums zināmā mērā nevietīgs, bet vai tev bērni ir?
Ierakstīt komentāru