Igaunijas aviācijas spožais triumfs un Air Baltic lielā zelta bedre

Igaunijas aviācijas lepnums Nordica ir aizlidojis uz savu pēdējo galamērķi – bankrotu. Vai gan mēs visi to negaidījām? Protams, pēc Estonian Air izgāšanās, jaunizveidotā Nordica solīja būt efektīvāka, modernāka un, protams, veiksmīgāka. Kā izrādās, šie solījumi bija tikpat stabils lidojuma plāns kā papīra lidmašīnai spēcīgā vētrā.

Perfekti izplānots fiasko

Kad Nordica tika izveidota, mūs mierināja, ka tā nebūs kā vecā Estonian Air. Nē, šoreiz mēs vairs nemetīsim naudu bezdibenī! Tā vietā tiks izmantots ģeniālais plāns – nepiedāvāt tiešos reisus un koncentrēties uz lidmašīnu iznomāšanu citiem. Jo, kāpēc gan lidot, ja var vienkārši būt aviokompānija bez aviokompānijas?

Tomēr, diemžēl, izrādījās, ka arī šī stratēģija nav pasargāta no realitātes. Kamēr citi aviopārvadātāji atkopās pēc pandēmijas un pielāgojās mainīgajam tirgum, Nordica turpināja savas ģeniālās biznesa shēmas. Rezultāts? Nu, te nu mēs esam – ar vēl vienu sabrukušu lidsabiedrību un vēl vienu stāstu par to, kā valsts uzņēmumi "plaukst un zeļ".

Kur palika nodokļu maksātāju nauda?

Atkal un atkal sabiedrībai tika solīts, ka Nordica būs ilgtspējīgs un rentabls uzņēmums. Bet, protams, šādiem solījumiem ir tikpat liela ticamība kā lētiem aviobiļešu piedāvājumiem – uz papīra viss izskatās skaisti, līdz pienāk brīdis, kad atklājas papildu maksas. Igaunijas valdība pumpēja miljonus šajā kompānijā, bet beigās pasažieriem palika tikai tukšs terminālis un aizvērtas biļešu kasēs.

Mācīties no kļūdām? Nē, paldies!

Ja kaut kas ir skaidrs, tad tas, ka Igaunija ir izcili spējīga atkārtot vienas un tās pašas kļūdas atkal un atkal. Vispirms Estonian Air, tagad Nordica – vai vajadzētu sākt derības, kad tiks dibināta nākamā nacionālā lidsabiedrība? Varbūt šoreiz ar nosaukumu Eesti Wings? Un, protams, tā atkal saņems valsts atbalstu, solīs zelta kalnus un beigu beigās nosēdīsies turpat, kur visas iepriekšējās – finanšu bedres apakšā.

Air Baltic – nākamā zelta bedre

Ja kāds domā, ka šis ir tikai Igaunijas stāsts, tad pietiek palūkoties pāri robežai uz Air Baltic, kur darbojas tieši tāds pats scenārijs, tikai ar lielāku budžetu un vēl lielākiem solījumiem. Kaut arī uzņēmums lepojas ar "rekordpeļņu" un "izaugsmi", tas joprojām nespēj pastāvēt bez regulāras nodokļu maksātāju infūzijas.

Un, protams, kas ir labākais risinājums, kad uzņēmumam nepieciešams arvien vairāk naudas? Pareizi – vēl lielāka alga "veiksmes stāsta" vadītājam! Kamēr kompānija turpina slīdēt pa to pašu trajektoriju, kas jau pazudināja Nordica, tās vadītājs baudīs kārtējo algu palielinājumu. Jo, protams, kas gan varētu būt vēl saprātīgāks par miljonu piemaksāšanu uzņēmuma galvai, kad bizness pats nevar pastāvēt bez valsts palīdzības?

Un, lai cik reizes tas atkārtotos, politiķi turpinās teikt, ka valsts aviokompānija ir "stratēģiski svarīga" un ka "nevar atļauties to zaudēt". Bet mēs jau zinām, kur tas viss beigsies – vēl vienā bankrotā, vēl vienā nodokļu naudas injekcijā un vēl vienā absurdā solījumā, ka šoreiz viss būs citādi.

Secinājums: nekur nelidojošā aviācija

Igaunijas un Latvijas aviācija jau sen ir kļuvusi par ironisku joku. Kamēr kaimiņvalstis veiksmīgi attīsta savus pārvadājumus un piesaista konkurētspējīgas aviokompānijas, Baltija turpina eksperimentēt ar valsts subsīdijām un lieliem solījumiem, kas vienmēr beidzas ar to pašu – finanšu bedres dziļāku izrakšanu.

Varbūt ir laiks beidzot atzīt, ka valstij nevajag savu aviokompāniju? Bet, zinot mūsu spēju ignorēt realitāti, drīz vien sagaidīsim nākamo lielo "Baltijas aviācijas veiksmes stāstu". Un mēs jau zinām, kā tas beigsies.