Kas ir konjunktivīts ?

Konjunktivīts ir acs gļotādas iekaisums, ko sauc par konjunktīvu. Šī slimība var būt gan vīrusu, gan bakteriāla, alerģiska vai ķīmiska rakstura, un tā ir viena no visbiežāk sastopamajām acu slimībām. Konjunktivīts var skart vienu vai abas acis un ir ļoti lipīgs, it īpaši baktēriju vai vīrusu izraisītie veidi. Tā kā infekcija ir ļoti viegli pārnēsājama, konjunktivīts var izplatīties cilvēku vidū, piemēram, bērnu kolektīvos vai sabiedriskās vietās.

Simptomi

Konjunktivīta simptomi var atšķirties atkarībā no tā, kas ir iekaisuma cēlonis. Tomēr ir vairāki kopīgi simptomi, kurus parasti piedzīvo cilvēki ar šo slimību:

1. Sarkanas vai iekaisušas acis – viena no galvenajām konjunktivīta pazīmēm ir acu sarkanums, kas rodas asinsvadu paplašināšanās dēļ.
2. Pūšanas veidošanās – acīs var veidoties dzeltenīgi vai zaļganiem izdalījumiem, īpaši bakteriālajā konjunktivītā. Šie izdalījumi var apgrūtināt acu atvēršanu, it īpaši no rīta.
3. Pietūkums un apsārtums ap acīm – var parādīties arī pietūkums ap acīm, kas var būt ļoti sāpīgs.
4. Asarošana un nieze – acis var kļūt mitras, un cilvēki var just diskomfortu, piemēram, niezi vai smilšu sajūtu.
5. Fotofobija – jutība pret gaismu var palielināties, kas padara uzturēšanos spožā gaismā neērtu.
6. Acs izžūšana vai kairinājums – dažos gadījumos cilvēki var just sausumu acīs, kas saistīts ar iekaisumu.

Konjunktivīta veidi

1. Vīrusu konjunktivīts – tas ir visbiežāk sastopamais veids un parasti rodas no saaukstēšanās vai elpceļu infekcijām. Šāda veida konjunktivīts ir ļoti lipīgs un var izraisīt acu asarošanu, sāpīgumu un izdalījumus.
2. Bakteriālais konjunktivīts – bakteriāls konjunktivīts parasti izraisa zaļganus vai dzeltenus izdalījumus no acīm. Šo veidu var ārstēt ar antibiotikām.
3. Alerģisks konjunktivīts – šis veids rodas, reaģējot uz alergēniem, piemēram, putekšņiem, dzīvnieku spalvām vai cigarešu dūmiem. Simptomi ietver niezi, acu apsārtumu un asarošanu.
4. Ķīmiskais konjunktivīts – šis veids rodas, ja acis ir saskārušās ar kairinošām ķīmiskām vielām, piemēram, ziepēm, tīrīšanas līdzekļiem vai piesārņotu ūdeni.

Konjunktivīta ārstēšana

Ārstēšana ir atkarīga no konjunktivīta veida:

1. Vīrusu konjunktivīts – šim veidam nav specifiskas ārstēšanas. Parasti simptomi pāriet paši pēc dažām dienām līdz divām nedēļām. Ieteicams lietot mitrinošus acu pilienus, lai mazinātu diskomfortu, kā arī izvairīties no acu berzēšanas.
2. Bakteriālais konjunktivīts – šāda veida konjunktivīts tiek ārstēts ar antibiotiku acu pilieniem vai ziedēm, kuras var izrakstīt ārsts. Ir svarīgi pabeigt pilnu ārstēšanas kursu, lai novērstu atkārtotas infekcijas.
3. Alerģisks konjunktivīts – ārstēšana parasti ietver antihistamīnu acu pilienus vai orālos antihistamīnus, kas palīdz samazināt alerģisko reakciju.
4. Ķīmiskais konjunktivīts – ja ir notikusi acs saskare ar ķīmisku vielu, svarīgi ir rūpīgi izskalot aci ar lielu daudzumu ūdens un nekavējoties konsultēties ar ārstu, lai novērstu tālākus bojājumus.

Profilakse

Lai novērstu konjunktivītu, ir dažādi profilakses pasākumi:

1. Roku higiēna – bieži mazgājiet rokas ar ziepēm un ūdeni, īpaši pirms un pēc acu pieskaršanās.
2. Izvairieties no acu berzēšanas – ja acīs ir nieze vai diskomforts, centieties nelietot rokas, lai tās berzētu, lai izvairītos no infekcijas izplatīšanās.
3. Izmantojiet individuālus higiēnas priekšmetus – piemēram, dvieļus, spilvendrānas un acu kosmētiku nevajadzētu dalīt ar citiem.
4. Izvairieties no kontakta ar slimiem cilvēkiem – ja kādam ir konjunktivīts, mēģiniet izvairīties no cieša kontakta ar viņu, lai samazinātu inficēšanās risku.
5. Izmantojiet saudzējošus acu pilienus – ja ciešat no alerģijām, lietojiet antihistamīnus vai acu pilienus, lai novērstu alerģisku konjunktivītu.
6. Pielāgojiet apkārtējo vidi – ja dzīvojat piesārņotā vai alerģiskā vidē, mēģiniet uzturēties telpās ar labu ventilāciju un gaisa filtrēšanu.

Konjunktivīts ir visai izplatīta slimība, kas parasti pāriet bez ilgstošām sekām, ja tiek savlaicīgi ievēroti profilakses pasākumi un piemērota ārstēšana. Lai novērstu inficēšanos, ir būtiski ievērot rūpīgu higiēnu, īpaši sabiedriskās vietās un vietās, kur ir lielāks inficēšanās risks. Ja simptomi saglabājas vai pasliktinās, ir svarīgi meklēt medicīnisku palīdzību, lai novērstu iespējamas komplikācijas.