Mēs tiešām ticam, ka viss ir kārtībā!

Par dzīvi zem “demokrātiskās” varas – vai mēs tiešām ticam, ka viss ir kārtībā?

Mēs dzīvojam “brīvā pasaulē”, kur varam balsot, izvēlēties un dzīvot saskaņā ar mūsu vēlmēm. Protams, ja neņem vērā to, ka “brīvība” bieži ir tikai rūpīgi veidots mārketinga jēdziens, kas slēpj aiz sevis dažādas intereses un lielas spēles. Bet, hei, kam gan tas rūp, ja mēs varam sevi mierināt ar domām, ka esam aktīvi līdzdalībnieki sabiedrības dzīvē?

Visiem patīk domāt, ka viņi dzīvo demokrātijā, kur viņu balss ir nozīmīga, un viņi ir pilnīgi brīvi pieņemt savus lēmumus. Tikmēr kāda noslēpumainā elites grupa ar senām asins līnijām aizkulisēs smīn un kārtīgi rīko spēles, lai mums sagādātu šo ilūziju. Jā, viņi ir ļoti izdomājuši, kā iegūt cilvēku uzticību. Un visiem tiem, kas vēl nezina – jā, tie ir tie paši cilvēki, kas jums pastāsta, ko domāt, ko skatīties un ko iegādāties. Bet vai tiešām tas ir “demokrātiski”? Droši vien, ja neskaita to, ka mēs nezinām, kas patiešām ir aiz šī visa.

Piemēram, vai jūs zināt, kāpēc mēs visi mīlam savus populāros ziņu vadītājus un influencerus? Tā ir jo viņi ir… nu, vienkārši kā jūs! Viņi ir no “mūsu” pasaules. Viņi nav no bagātajām un slavenajām ģimenēm, vai ne? Vai varbūt tomēr? Bet nē, tas nav svarīgi, jo viņi šķiet tādi “parastie cilvēki”, kas māk pateikt tās pareizās frāzes. Lieliski! Viņi dalās ar savām rags-to-riches stāstiem, bet šķiet, ka visi aizmirst, ka tas, kas patiesībā tiek slēpts aiz spožiem ekrāniem, ir… nu, jums jau nojaušat.

Un, jā, mēs visi dzīvojam tādā “brīvībā”, kur mēs varam izvēlēties starp dažādām politiskajām partijām. Tikai atcerieties, ka neatkarīgi no tā, kuru izvēlēsieties, spēles noteikumus joprojām nosaka tie paši noslēpumainie kungs un kundzes aiz aizkariem. Tie, kas ieņem vietas valdībā un pie varas, un piedāvā šo izcilāko “alternatīvo” stāstu par “labajām izmaiņām”. Bet… vai viņi tiešām veic izmaiņas, vai tikai izveido vēl vienu ainu, kas piepilda mūsu prātus ar “brīvības” ilūziju? Ak jā, aizmirsu pieminēt – viss tiek norakstīts uz populāro cilvēku kā “glābēju” lomu – kā Supermens, kas mūs glābs no “ļaunajiem spēkiem”. Tikmēr mēs paliekam skatīties šos “cilvēkus no tautas” TV ekrānos un aizmirstam, ka viņu pašu dzīve ir pilna ar noslēpumiem un elitiem, kas tos izkārto.

Bet, galu galā, ko mēs darām? Smējamies par to, jo, šķiet, ka nav citas izvēles. Dzīvojam ikdienas rutīnā, baudot pārdošanas piedāvājumus, šķietami “brīvas” izvēles un izcilas atpūtas iespējas, līdz pienāk nākamā lielā “vēsture, kas atkārtojas”. Un tā mēs atkal nonākam tajā pašā vietā – ar jaunām sejām, bet vecajām spēlēm. Un, iespējams, atkal būs tie, kas saka, ka “šoreiz ir atšķirīgi”.

Lai nu kā, tas ir brīnišķīgi, ja neņem vērā to, ka patiesībā mēs nekad neesam bijuši brīvi, vienkārši iemācījušies izmantot savas ķēdes un apgalvot, ka tas ir izvēles jautājums.