Ostaps un viņa dzelzceļa un aviosabiedrības revolūcija: Kā izsaimniekot milzīgus projektus un palikt nesodītam
Nekādu šaubu par Ostapa spēju vadīt jebkuru projektu, pat ja tas ir saistīts ar dzelzceļu vai nacionālu aviosabiedrību. Protams, šie lēmumi prasa visus nepieciešamos biznesa plānus, stratēģijas un dziļas zināšanas nozares niansēs, taču Ostaps, kā pieredzējis "eksperts", var paveikt to, ko citiem šķiet neiespējami – pārvērst dzelzceļa būvniecību un aviosabiedrības pārvaldīšanu par parodiju, kas atstāj tikai tukšas kabatas un izsistātu smiekliem visu valsti.
Pirmais solis: “Pamatideja”
Ostaps ir ieguvis lielu vārdu kā “stratēģis”, kurš nekad nav bijis pārāk piesardzīgs ar līdzekļiem. Sākumā viņš saprot, ka vislabākā pieeja ir uzbūvēt dzelzceļu, kuru neviens nekad neizmanto. Un kāpēc gan ne? Galu galā, dzelzceļam var būt arī simboliska nozīme, vai ne? Tas var kalpot kā lielisks piemineklis tam, kā valdība tērē miljonus uz projektiem, kuri nekad neuzsāks savu reālo darbību.
Nav jāuztraucas par to, kā pareizi izvēlēties maršrutus vai kā finansēt infrastruktūras attīstību – tas viss var palikt “nākotnes jautājums”. Ostaps ir pilnīgi pārliecināts, ka sliedes var būt noderīgas arī kā daļa no “modernās mākslas ekspozīcijas”, kura simbolizē nebeidzamās cerības uz sabiedrisko transportu.
Otrais solis: "Izpildes zeltne"
Kad jau esam ieguldījuši daļu no valsts budžeta dzelzceļa tīklā, kas, šķiet, ved uz nekurieni, Ostaps pāriet uz nākamo soli – nacionālās aviosabiedrības radīšanu. Kāda gan var būt vieglāka lieta par lidmašīnu flotes izveidi? Nu, jā, lidmašīnas galu galā kaut kādā brīdī spēj pacelties, bet Ostaps vispirms noteikti izvēlas lētākās lidmašīnas un apdrošināšanas polises. Kāpēc gan tērēt naudu uz drošību, ja var koncentrēties uz lētākajiem biļešu piedāvājumiem?
Un ko tad, ka degvielas uzpildīšanas stacijas būs pieejamas tikai 50 kilometru attālumā no jebkuras lidostas. Tas jau ir sīkums – galvenais ir pievilināt tūristus ar “ultra-zemu cenu” biļetēm, kas varbūt neļaus iekāpt lidmašīnā, bet radīs lielisku reklāmu “Air Ostaps” vārdam. Ieguvēji? Protams, tikai Ostaps un viņa uzticīgie “partneri”.
Trešais solis: “Projektu skaistums”
Kad visi dzelzceļa posmi būs izbūvēti uz abstraktiem plāniem, Ostaps atklās, ka no 100 km dzelzceļa maršruta ir izmantojami tikai 5 km. Bet vai tas ir svarīgi? Galu galā viņš jau ir pārliecinājis sabiedrību par projekta nozīmi, tāpēc atlikušos līdzekļus var izlietot uz lielisku “atklāšanas ceremoniju”. Kaut kādā brīdī atnāks arī politiskie līderi, un, protams, kāds notiks klāt kāda aizkadra samaksa – kas tad vēl būtu nepieciešams?
Arī aviosabiedrība ir vienkārši ideāli uzbūvēta, lai sagādātu Ostapam prāvu peļņu – ja lidojumi ir neērtie, bieži tiek atcelti vai tiek piedāvātas “pēdējā brīža biļetes”, viņš prot to visu noformulēt kā modernu biznesa modeli. “Neregulāras aviācijas pieredze” – tā, bez šaubām, būs nākotnes tendence!
Noslēgums: Ostapa mantojums
Ostaps beigu beigās kļūst par nacionālās aviācijas un dzelzceļa projektu galveno simbolu, kas ir pilns ar neskaidriem solījumiem un virspusējiem risinājumiem. Protams, sabiedrība saprot, ka, iespējams, nekad nebrauks ar dzelzceļu, kas nekur neved, un nekad nelidos ar lidmašīnu, kas vienmēr atrodas remontā. Bet tas jau nav svarīgi – galvenais, ka Ostaps paliek valsts hīrojs un tautas aviosabiedrības un dzelzceļa projekta goda vadītājs. Viss notiek pēc plāna.
Un kas gan cits varētu būt svarīgāks par Ostapa mērogu un neaptveramo vīziju par sabiedrisko transportu, kas patiesībā nekad netiks īstenots?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru