Kad svešs karš kļūst par tautas traģēdiju
Dvēseļu putenis. Kangar, vai nepietiek? Par tiem, kuri devās karot par svešiem mērķiem, svešām interesēm, svešiem kungiem. Tādos karos tautas vīri nevis aizstāv savu māju, bet kļūst par bandiniekiem politisko spēku spēlēs.
Kad tauta zaudē savus vīrus, tā zaudē ne tikai fiziskus spēkus, bet arī nākotni. Katrs kritušais ir tēvs, dēls, brālis. Katrs no viņiem ir cilvēks, kurš varēja audzināt bērnus, celt māju, stādīt kokus un nest savu pienesumu sabiedrībai. Bez viņiem paliek tukšas mājas, sērojošas ģimenes un bērni, kuri aug bez parauga, kam sekot.
Bet kas ir vēl ļaunāk – šie vīri bieži iet bojā karos, kuriem nav nekāda sakara ar viņu pašu valsti. Viņus sauc, viņus mobilizē, viņus pārliecina, ka viņu upuris ir nepieciešams lielākam labumam, bet patiesībā viņi kļūst par valūtu ģeopolitisko spēļu tirgū.
Šāds karš nav tikai cīņa par teritorijām vai ideoloģijām – tas ir instruments, kā sagraut tautu no iekšienes. Kad vīri ir prom vai krīt svešā zemē, ģimenes izjūk. Mātes paliek vienas, bērni aug bez tēviem, sabiedrība zaudē stabilitāti. Un šī sabiedrības vājuma plaisa ir auglīga augsne tiem, kuri vēlas nostiprināt savu varu.
Ko nespēja izdarīt slimības, to paveic karš. Vakcīnu strīdi sašķēla sabiedrību, bet karš iznīcina to fiziski un garīgi. Vīrieši, kuriem vajadzētu celt savu zemi, tiek nosūtīti mirt par svešu zemi.
Un, kad tauta beidzot saprot, kas ir noticis, bieži ir jau par vēlu. Kara lauki ir piepildīti ar kritušajiem, bet mājas – ar klusumu un zaudējumu.
Bet vai tauta spēj mācīties no vēstures? Vai mēs redzam, ka katrs šāds svešs karš ir solis tuvāk ne tikai individuālai traģēdijai, bet arī tautas iznīcībai?
Tikai tad, kad cilvēki atsakās būt rīki svešās rokās, kad viņi saka “nē” bezjēdzīgai asinspilšanai, pastāv cerība, ka nākotne būs citāda. Tauta ir stipra tikai tad, kad tās vīri paliek mājās – nevis no gļēvuma, bet no sapratnes, ka īstais spēks ir dzīvot, nevis mirt par citu interesēm.
Un, ja kāds aicina doties karā, jautājums ir viens – vai tas patiešām ir mūsu karš, vai tikai vēl viens mēģinājums tautu iznīcināt no iekšienes?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru