Mūsdienās mēs dzīvojam laikā, kur zinātne un tehnoloģijas šķiet nebeidzami apvienojušās, un mēs sākam redzēt pasauli no jauna skatupunkta – ar iespēju izvēlēties savu realitāti. Tomēr, kad mēs šodien runājam par lēmumiem un mūsu spēju pārvaldīt veselību, rodas jautājums – cik lielu kontroli mēs patiesībā vēlamies pār savu dzīvi?
Iedomājieties pasauli, kurā ir mirklis, kad IQ tests un gripas tests tiek sajaukti vienā flakonā. Divi, šķietami atšķirīgi, bet tomēr tik savstarpēji saistīti procesi tiek samainīti un sajaukti, piedāvājot jaunu iespēju izvēlēties: ar ko esi slims? Vai vari izvēlēties, vai tu esi tikai slims ķermeniskā ziņā, vai arī tava prāta dzīvotspēja ir pārbaudīta ar gripa līdzīgu infekciju?
Šī metafora pārstāv divus galvenos aspektus – mūsu spēju kontrolēt un izprast sevi un pasauli ap mums, un tajā pašā laikā mūsu pašu nenoteiktību, kas pavada šos procesus. Flakons ar šķidrumu, kas satur divus pilnīgi atšķirīgus elementus – intelektuālo un fizisko veselību – ir kā mūsu iekšējās pretrunas. Kam mēs dodam priekšroku: paša prāta dzidrumam un augstajai loģikai, vai arī ķermeņa spējai cīnīties ar ārējiem draudiem?
Sociālajā kontekstā mēs bieži tiekam mudināti izvēlēties vienu vai otru. Vai mēs kļūstam par "pārāk intelektuāliem" cilvēkiem, kas ignorē savu fizisko stāvokli, vai arī mēs pievēršam pārāk daudz uzmanības ārējiem faktoriem, vienlaikus aizmirstot savu mentālo spēku? Patiesībā, iespējams, tas nav par izvēli, bet gan par balansu. IQ tests norāda uz mūsu spēju domāt un pielāgoties, taču gripas tests atgādina, cik mēs esam neaizsargāti pret pasaules neskaidrībām un neredzamajiem draudiem. Kamēr mēs cenšamies sevi uzturēt ideālā veselībā, mēs aizmirstam, ka pat visinteliģentākie cilvēki ir tikpat trausli kā jebkurš cits.
Tomēr atgriežoties pie tā flakona – tas šķiet kā brīdinājums par pārmērīgu kontroli. Mēs dzīvojam laikmetā, kad mēs vēlamies visu pārvaldīt un pielāgot. Testi, analīzes, rezultāti – katrs solis tiek pārdomāts un izvērtēts. Bet ko mēs iegūstam no šīs kontroles? Vai mēs iegūstam mieru, vai tikai vēlmi pēc vairāk? Vai mēs spējam dzīvot pilnīgā harmonijā ar savu ķermeni un prātu, vai arī esam iestrēguši patēriņa pasaulē, kur vēlamies kaut ko vairāk, bet nespējam pieņemt neizbēgamo?
Un tad ir tās maģiskās strīpiņas.
Tās ir kā neliels rituāls – tās ļauj mums izvēlēties, kas mēs esam, kas mēs varētu būt. Tās ir šī brīža simbols – mirkļa, kurā mēs varam izlemt. Taču tas ir arī pārdomāšanas aicinājums – vai mēs tiešām vēlamies izvēlēties, vai mēs esam pietiekami apmierināti, lai ļautu dzīvei plūst bez nepārtrauktas analīzes un ietekmes?
Šajā iztēles pasaulē mēs varam izvēlēties, vai vēlamies būt slimi ar vīrusu vai mentāli pārslodzes, vai arī dzīvot līdzsvarotā stāvoklī, pieņemot to, kas nāk. Tā ir mūsu iespēja – ne tikai izvēlēties, bet arī izjust šo izvēli. Jo galu galā, tas, kas mūsu ķermeni pārbauda, reizēm var atklāt daudz vairāk par mūsu mentālo spēju robežām un mūsu sajūtu par pasauli, kurā mēs dzīvojam.
Tas ir mirklis, kad mēs apzināmies, ka nav vieglu atbilžu, un izvēles ir bieži tikai ilūzijas, jo pat mūsu izvēles bieži ir diktētas no ārējiem spēkiem, kuru mēs ne vienmēr spējam pilnībā saprast vai kontrolēt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru