Zaļais kurss. Izgāšanās.

Kāpēc ASV bankas izstājas no zaļā kursa vienošanās?

Pēdējo gadu laikā zaļais kurss (Green New Deal) un zaļās finanšu iniciatīvas, kas ietver ieguldījumus videi draudzīgās un ilgtspējīgās nozarēs, ir ieguvušas lielu uzmanību gan valdībās, gan uzņēmumos. Šie centieni ir vērsti uz klimata pārmaiņu mazināšanu un ilgtspējīgas ekonomikas attīstību, taču nesen ASV bankas, piemēram, JPMorgan Chase, Bank of America un Wells Fargo, sākušas izstāties no šīs virziena, ko parasti uzskata par "zaļo kursu". Šāda izstāšanās var šķist pārsteidzoša, ņemot vērā pasaules tendences zaļās enerģijas atbalstam, taču ir vairāki iemesli, kas skaidro šo lēmumu.

1. Politiskās un likumdošanas nenoteiktības

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc daudzas ASV bankas izstājās no zaļās finanšu iniciatīvas, ir politiskā un likumdošanas nenoteiktība. Zaļās iniciatīvas parasti ir ļoti atkarīgas no valdības politikas, subsīdijām un regulējumiem, un šajā jomā ASV ir bijusi liela svārstība. Arvien biežāk sastopama situācija, kur jauna administrācija ievieš atšķirīgas vides politikas, kas varētu ietekmēt banku ieguldījumu stratēģijas. Piemēram, ja zaļās enerģijas subsīdijas tiek samazinātas vai atcelts likums par emisiju samazināšanu, bankas varētu saskarties ar zaudējumiem vai ierobežotu ietekmi no šīm investīcijām.

2. Ekonomiskie un finansiālie izaicinājumi

Zaļās iniciatīvas un videi draudzīgās ieguldījumu stratēģijas bieži vien prasa lielus sākotnējos ieguldījumus, un tas var radīt finansiālas grūtības, īpaši, ja tās nav rentablas uzreiz. Bankas, kas iegulda "zaļajās" nozarēs, var saskarties ar problēmām, piemēram, augstākām izmaksām un ilgtermiņa risku, kas saistīts ar ilgtspējīgas attīstības projektiem. Dažos gadījumos šādas investīcijas, īpaši, ja tās attiecas uz jaunām tehnoloģijām, var būt mazāk peļņājošas nekā tradicionālās ieguldījumu iespējas.

3. Klimata riski un kredītriska izvērtējumi

Klimata pārmaiņas var radīt būtiskus riskus biznesam un finansēm, piemēram, iznīcināt resursus vai mainīt tirgus apstākļus. Bankas, izvērtējot savu risku pārvaldību, var nolemt ierobežot ieguldījumus nozarēs, kas ir tieši vai netieši saistītas ar klimata pārmaiņu sekām. Tas var ietvert ieguldījumus tradicionālajās enerģētikas nozarēs (piemēram, fosilajos kurināmos), kas ir pakļautas klimata regulējumam vai uzņēmumiem, kuru darbība ir neaizsargāta pret klimata katastrofām.

4. Uzņēmējdarbības brīvība un publiskā spiediena mazināšana

Lai gan sabiedrība ir kļuvusi ļoti ieinteresēta videi draudzīgu iniciatīvu atbalstīšanā, uzņēmumi, tostarp bankas, arvien vairāk izjūt spiedienu no politiskajām grupām, valdībām un akcionāriem, kuri var pieprasīt peļņas pieaugumu. Bankas, kuras bija ieguldījušas lielus resursus, lai atbalstītu zaļo kursu, bieži tiek kritizētas, ka šie ieguldījumi nesniedz uzreiz vajadzīgos rezultātus. Rezultātā dažas bankas izvēlas pārskatīt savu ieguldījumu politiku un atgriezties pie tradicionālākām ieguldījumu stratēģijām, lai mazinātu ārēju spiedienu un nodrošinātu augstāku peļņu.

5. Tirgus spiediens un konkurence

Vēl viens faktors ir tirgus spiediens. Līdzīgi kā jebkura cita nozare, arī bankas vēlas palikt konkurētspējīgas un saglabāt savu tirgus pozīciju. Ja citas bankas izvēlas sekot videi draudzīgam kursam, taču tas nav ekonomiski dzīvotspējīgs vai ienesīgs, tad arī lielās bankas var izvēlēties atteikties no zaļajām iniciatīvām, lai nezaudētu tirgus daļu vai investoru uzticību.

Secinājums

Lai gan daudzas ASV bankas ir izstājušās no zaļā kursa iniciatīvām, šis lēmums nav tikai saistīts ar klimata politiku vai ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Ekonomiskie, politiskie un tirgus izaicinājumi ir veicinājuši banku vēlmi samazināt riskus un koncentrēties uz peļņu. Tomēr tas nenozīmē, ka zaļais kurss ir pilnībā izsmelts; tas var vienkārši būt nepieciešams pielāgojums banku ieguldījumu stratēģijās, ņemot vērā pastāvīgi mainīgos apstākļus.