Ir dienas, kad pasaule klusām, bet neatlaidīgi pieklauvē pie mums no iekšpuses un saka: pietiek atlikt. Šodien ir tieši tāda diena. Ne skaļa, ne dramatiska, bet smaga ar nozīmi. Diena, kad pēdējais laiks sakārtot lietas — ne tikai skapjos, bet sevī.
Nomaksāt rēķinus nozīmē vairāk nekā tikai nospiest pogu bankas lietotnē. Tas ir žests pret realitāti. Atzīšana, ka mēs dzīvojam šeit un tagad, ka mums ir pienākumi, kurus vairs nevar ignorēt, cerot, ka tie pazudīs paši. Nenokārtoti rēķini ir kā nepabeigtas sarunas — tās fonā turpina čukstēt vainas sajūtu un nemieru. Kad tos nomaksājam, telpa kļūst vieglāka. Elpa — dziļāka.
Izmest lietas un drēbes, kuras netiek lietotas, ir sāpīgāk, nekā šķiet. Tās nav tikai lietas. Tās ir versijas par mums, kas vairs neeksistē. Kleita, kurā kādreiz jutāmies drosmīgi. Jaka, kas pieder cilvēkam, par kuru reiz sapņojām kļūt. Bet patiesība ir skarba un atbrīvojoša: ja tas netiek lietots, tas mūs tur pagātnē. Atbrīvojot plauktus, mēs dodam vietu sev nākotnē — vēl nezināmai, bet iespējamai.
Taču visgrūtāk ir izmest emocionālās lietas. Aizvainojumus, kas kļuvuši par ieradumu. Attiecības, kurās sen vairs nav siltuma, tikai pienākuma sajūta. Toksiskas domas, kas maskējas kā “realitāte”, bet patiesībā ir bailes. Toksiski cilvēki, no kuriem esam mācījušies izdzīvot, nevis dzīvot. Tos nevar ielikt maisā un aiznest uz konteineru. Tos nākas atlaist ar apzinātu lēmumu — reizēm ar asarām, reizēm ar trīcošām rokām.
Šodien ir diena pašinventrizācijai. Klusai, godīgai uzskaitei:
– Kas manā dzīvē dod enerģiju?
– Kas to lēnām, bet neatlaidīgi atņem?
– Kas es esmu šobrīd, nevis kas biju vai kam vajadzētu būt?
Pašinventrizācija nav sevis tiesāšana. Tā ir sevis sastapšana. Skats acīs bez ilūzijām, bet arī bez nežēlības. Tā ir drosme atzīt, ka dažas lietas vairs neder, un tas nav neveiksmes pierādījums — tas ir izaugsmes simptoms.
Šodien nav par perfekciju. Tā ir par attīrīšanos. Par robežu novilkšanu starp “vajag” un “vairs nē”. Par lēmumu nedzīvot ar pārpildītām rokām, kurās nav vietas tam, kas patiesi svarīgs.
Jo, lai kaut kas jauns ienāktu, kaut kam vecam ir jāaiziet.
Un šodien — ir pēdējais laiks to izdarīt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru