Par svētīgo nezināšanu un prāta higiēnu

Es neskatos ziņas. Jau gadiem. Neklausos radio. Man nav televizora. Nav arī sajūtas, ka kaut kas būtu zaudēts. Gluži otrādi – šķiet, ka esmu atguvis kaut ko, ko citi labprātīgi atdod katru vakaru pulksten astoņos.

Kamēr pasaule histēriski rausta sevi aiz matiem par “šodienas aktualitātēm”, es mierīgi dzeru karstu smiltsērkšķu ūdeni. Bez ekrāna. Bez ekspertu sejām. Bez steidzamiem paziņojumiem, kas ir tik steidzami, ka rīt par tiem vairs neatceras pat paši paziņotāji.

Ziņas nav par realitāti. Tās ir par tonusu. Par pareizo uztraukuma līmeni. Par to, kad tev jābīstas, kad jāsašutst un kam tieši šonedēļ jābūt idiotam. Tās nemāca domāt – tās trenē paklausību emocijām. Ja domā pats, tu esi neērts. Ja atkārto dzirdēto, tu esi “informēts”.

Nezināt pasaules idiotismus ir sanitāra nepieciešamība. Tā nav ignorance – tā ir garīgā karantīna. Es nevēlos savā galvā ielaist katru trokšņotāju ar viedokli, mikrofonu un nulles līmeņa atbildību par sekām. Ja cilvēks kliedz no ekrāna, tas nenozīmē, ka viņš ir gudrs. Tas nozīmē tikai to, ka viņam ir ekrāns.

Bez ziņām pasaule kļūst pārsteidzoši normāla. Cilvēki nešķiet sadalīti frontēs, kamēr neieslēdz viņiem televizoru. Katastrofas vairs nav seriāls ar sezonām. Un “krīze” atkal kļūst par to, kas tā patiesībā ir – īslaicīgu traucējumu, nevis reliģiju.

Televizors māca “sekot līdzi”. Sekot kam? Kopīgai panikai? Masveida muļķībai reāllaikā? Viedokļu modei, kas mainās ātrāk nekā laikapstākļi? Es neesmu suns, lai sekotu. Es esmu cilvēks, lai apstātos.

Ironiski, bet jo mazāk es zinu ziņas, jo vairāk redzu. Jo mazāk klausos, jo skaidrāk dzirdu. Klusums nav tukšums – tas ir filtrs. Un bez šī filtra prāts pārvēršas par atkritumu konteineru, kurā katrs var iemest savu “steidzamo viedokli”.

Tāpēc man nav televizora. Man nav radio. Un man nav vajadzības zināt, par ko šodien jābūt satrauktam. Es izvēlos nezināt viņu pasaules idiotismus, lai nezaudētu spēju saprast savu dzīvi.

Jo brīvs prāts nav tas, kurš zina visu.

Brīvs prāts ir tas, kuru vēl nav paspējuši piesārņot.