Windows OS eksports uz Krieviju tācu nav eksports, vai ne?

Mēs dzīvojam brīnišķīgā laikmetā, kad morāle un sankcijas ir kļuvušas par izsmalcinātu mākslu — gandrīz kā modernisma instalācija, kurā skatītājs pats nezina, vai viņš ir eksponāts vai vērotājs.

Pirms dažiem gadiem Eiropa ar lepnumu paziņoja: nekādu mikroshēmu, nekādu CNC iekārtu, nekādu programmatūras, kas varētu palīdzēt tankiem braukt taisnāk. Taču tad kāds gudrais prāts Briselē vai Vašingtonā pamanīja: ja mēs aizliegsim visu, tad krievi varētu... nu, sākt domāt. Un domājošs krievs ir bīstamāks par jebkuru mikroshēmu.

Tāpēc Windows palika ārpus šī teātra. Nē, tas nav eksports — tas ir digitālais humānais koridors. Operētājsistēma, kas ļauj krievu biroja darbiniekam četrpadsmito reizi dienā restartēt Word, jo Excel atkal ir “aizdomājies”, ir kļuvusi par mierīguma un stabilitātes simbolu postpadomju telpā. Bez tās — haoss. Ar to — vismaz prognozējams haoss.

Salīdzinājumam: ja kāds uzņēmējs Latvijā mēģinātu nosūtīt uz Krieviju paleti ar zivīm vai diviem bērza mēbeļu komplektiem “Scandi-chic” stilā, Valsts drošības dienests jau rīt no rīta būtu pie durvīm ar lielo zīmogu “NOZIEGUMS”. Jo zivs baro cilvēku, mēbeles dod siltumu un ilūziju par normālu dzīvi — tas ir tiešs atbalsts okupantu morālajam komfortam.

Bet Windows? Ak, tas ir kas cits. Tas nav produkts. Tas ir ekosistēma. Tas ir kā gaiss — neviens taču neaizliedz gaisu tikai tāpēc, ka to elpo arī slikti cilvēki? (Lai gan, godīgi sakot, daži jau ir mēģinājuši.)

Ironija sasniedz kosmisku līmeni, kad mēs saprotam: sankciju arhitekti ir izdomājuši ģeniālu risinājumu — ļaut krieviem turpināt izmantot operētājsistēmu, kuras atjauninājumi joprojām nāk caur Microsoft serveriem (nu, vismaz teorētiski), bet vienlaikus bargi sodīt to pašu cilvēku, ja viņš mēģina nopirkt Latvijas ražotu siļķi vai bērza finiera galdiņu.

Tātad secinājums ir vienkāršs un filozofisks:

Zivis un mēbeles = tiešs drauds mieram Eiropā  

Windows 10/11 ar visiem saviem “critical security updates” = nekaitīga digitālā mise-en-scène, kas uztur ilūziju par civilizāciju  

Mēs esam sasnieguši augstāko sankciju formu — selekcionēto morāli. Mēs neaizliedzam visu, kas nāvējošs. Mēs aizliedzam tikai to, kas padara dzīvi mazliet patīkamāku.

Jo, kā zināms, patiesais posts ir nevis karš, bet labs krēsls un svaiga siļķe ar sīpoliem. To mēs nekādā gadījumā nedrīkstam atļaut.

Paldies, ka dzīvojat šajā skaistajā absurdā. Lūdzu, restartējiet datoru, ja kaut kas nav skaidrs.

#pseidosankcijas #karoguvicinātāji