Nav lielu problēmu, tikai mazi cilvēki.

Dzīvē mēs sastopamies ar teicienu: nav lielu problēmu, ir tikai mazi cilvēki. Tas var šķist skarbs vai pat netaisnīgs, tomēr šajā domā ir dziļa filozofiska atziņa par cilvēka attieksmi pret pasauli. Problēmas pašas par sevi nav nedz lielas, nedz mazas — tās kļūst tādas mūsu apziņā. Tās aug vai sarūk līdz ar mūsu drosmi, raksturu un spēju skatīties pāri savām bailēm.

Mazdūšība nav vienkārši bailes. Bailes ir cilvēciskas, tās piedzīvo ikviens. Mazdūšība sākas tajā brīdī, kad cilvēks ļauj bailēm noteikt savu rīcību, kad viņš atkāpjas vēl pirms mēģinājuma, kad viņš pārliecina sevi, ka kaut kas nav iespējams tikai tāpēc, ka tas šķiet grūti. Tad problēma kļūst milzīga nevis savas būtības dēļ, bet tāpēc, ka cilvēks pats kļūst mazāks par to.

Vēsturē un ikdienas dzīvē redzams, ka viena un tā pati situācija dažiem cilvēkiem kļūst par nepārvaramu šķērsli, bet citiem — par iespēju augt. Atšķirība nav pašā situācijā, bet cilvēka iekšējā stājā. Cilvēks ar plašu dvēseli spēj redzēt tālāk par brīdi, par bailēm un par neveiksmes iespēju. Viņš saprot, ka grūtības ir dzīves daļa, nevis iemesls atkāpties.

Mazdūšība bieži slēpjas aiz šķietamas piesardzības. Cilvēks saka: “Tas nav iespējams,” “Tas ir pārāk riskanti,” “Tas nav man.” Šie vārdi var izklausīties saprātīgi, bet bieži tie ir tikai aizsardzība pret nepieciešamību uzņemties atbildību. Jo drosme nozīmē pieņemt arī iespēju kļūdīties, ciest neveiksmi vai tikt nesaprastam.

Taču cilvēks kļūst lielāks tieši tad, kad viņš neļauj problēmām noteikt savu vērtību. Lielums nav spēkā, bagātībā vai varā — tas ir iekšējā brīvībā. Cilvēks, kurš saglabā drosmi grūtību priekšā, vairs nav mazs, pat ja viņa spējas ir ierobežotas. Viņš kļūst par cilvēku, kurš nevis samazinās problēmas priekšā, bet pieaug līdz to lielumam.

Tāpēc teiciens par lielām problēmām un maziem cilvēkiem nav apsūdzība, bet aicinājums. Tas atgādina, ka cilvēks vienmēr var izvēlēties — sarauties bailēs vai iztaisnoties drosmē. Problēmas var būt sarežģītas, bet cilvēka gars spēj būt lielāks par tām.

Un varbūt patiesā dzīves gudrība slēpjas tieši šajā: nevis cerībā uz dzīvi bez grūtībām, bet spējā kļūt par cilvēku, kurš grūtību priekšā nekļūst mazāks.

Pārdomas radīja grāmata