Big Short 2008 vol. 2.

Vai stāvam finanšu zemestrīces priekšvakarā?

Finanšu pasaulē lūzuma brīži reti sākas ar skaļu sirēnu kaukšanu. Biežāk vispirms atskan tikko dzirdama sprakšķēšana – sīkas plaisas sistēmas pamatos, kuras pamana tikai tie, kas uzmanīgi vēro norises. Šobrīd, raugoties uz pasaules finanšu karti, skatiens neizbēgami apstājas Āzijā. Notikumi Japānā un Dienvidkorejā sūta signālus, ko vairs nevar norakstīt uz parastu tirgus svārstīgumu. Pieaug sajūta, ka tektoniskās plātnes zem globālās ekonomikas ir pavirzījušās un finanšu zemestrīce var būt daudz tuvāk, nekā vairums vēlas ticēt.

Gadu desmitiem ilgi Japāna kalpoja par globālās finanšu sistēmas kluso un uzticamo likvīdības sūkni. Ārkārtīgi zemās procentu likmes radīja tā saukto Yen Carry Trade mehānismu, kurā investori no visas pasaules aizņēmās jenas par velti, lai šo kapitālu ieguldītu ienesīgākos aktīvos ASV un Eiropā. Taču spēles noteikumi ir fundamentāli mainījušies. Japānas centrālās bankas agresīvā intervence valūtu tirgū, cenšoties apturēt jenas sabrukumu, un pakāpeniskā atkāpšanās no ultra-mīkstās monetārās politikas nozīmē, ka aizņēmumi jenās kļūst dārgi un neprognozējami. Investori visā pasaulē ir spiesti steigšus slēgt savas pozīcijas un pārdot aktīvus citos tirgos, lai dzēstu parādus. Kad pasaules lielākais kreditors nolemj mainīt kursu, tas nav vietējs notikums, bet gan smags trieciens visas pasaules likvīdībai.

Ja Japāna ir globālās likvīdības enkurs, tad Dienvidkoreja darbojas kā ārkārtīgi jutīgs visas pasaules ekonomiskās veselības barometrs. Notikumi Seulā šobrīd rāda ļoti nemierīgu ainu, un valsts tirgi piedzīvo krasas svārstības. Projektu finansēšanas parādu burbulis rada nopietnus draudus valsts finanšu un banku sektora stabilitātei, ko vēl vairāk saasina viens no augstākajiem mājsaimniecību parāda līmeņiem pasaulē. Papildus tam, būdama pasaules vadošā pusvadītāju un tehnoloģiju ražotāja, Koreja pirmā izjūt globālā pieprasījuma samazināšanos un saspīlējumu starp lielvarām. Kad Korejas tirgos sākas krasas korekcijas un pieaug spriedze vietējā banku sistēmā, tas ir drošs rādītājs, ka investoru riska apetīte visā pasaulē sāk strauji izsīkt.

Mūsdienu finanšu tirgi ir savstarpēji saistīti tik cieši, ka viļņošanās Klusajā okeānā ātri pārvēršas par cunami Volstrītā un Eiropas biržās. Japānas un Korejas kapitāla atkāpšanās vai aizsardzība atņem brīvos līdzekļus Rietumu akciju un obligāciju tirgiem. Agresīvas valūtu intervences izjauc trauslo līdzsvaru starp ASV dolāru, eiro un Āzijas valūtām, padarot starptautisko tirdzniecību neprognozējamāku un sadārdzinot risku apdrošināšanu. Pasaules ekonomika gadiem ilgi ir pārtikusi no lētas naudas, tāpēc pirmais trieciens neizbēgami skars vājākos posmus – uzņēmumus un valstis ar visaugstāko parādu līmeni.

To, ko šobrīd vērojam Tokijā un Seulā, nedrīkst uztvert kā izolētas reģionālas problēmas. Tie ir simptomi globālas monetārās sistēmas tektonisko plātņu kustībai. Desmitgažu ilgais mākslīgi lētās naudas un neierobežotās likvīdības laikmets ir nonācis pie savām dabiskajām robežām. Zemestrīce finanšu pasaulē nenozīmē sistēmas galu, taču tā nepielūdzami pārbauda visu ēku konstrukciju izturību, un šobrīd visi signāli liecina, ka pirms-grūdieni jau ir sākušies.