Francijas fiskālā un politiskā krīze šobrīd ir sasniegusi jaunu intensitātes līmeni. Kā uzsver Bloomberg ziņas un analīze, globālais obligāciju tirgus kritums Franciju skar stiprāk un straujāk nekā gaidīts, un investori arvien skaidrāk signalizē, ka Parīzes “muddling through” stratēģija vairs nedarbojas.
Kas notiek
Globālais parādu tirgus izpārdošana ir izraisījusi strauju Francijas valsts obligāciju (OAT) ienesīguma kāpumu. 10 gadu obligāciju ienesīgums ir tuvu 5 % un sasniedzis augstāko līmeni kopš 2002. gada. Spreads pret Vācijas Bunds ir pārsniedzis 120 bāzes punktus — līmeni, kādu neredzējām kopš eirozonas parādu krīzes 2012. gadā. Dažos periodos Francija jau maksā vairāk par aizņemšanos nekā Itālija vai pat Grieķija.
Bloomberg formulējums ir precīzs: “Selloff in global debt has fueled a rout hitting harder & faster in France than expected.” Investori ir nervozi par:
- neizpildītajiem deficīta mērķiem,
- politisko strupceļu (policy gridlock),
- nākamā gada prezidenta vēlēšanām, kas var radikāli mainīt valsts virzienu.
Valsts deficīts 2026. gadā tiek prognozēts 5,4 % no IKP (nevis plānotie zemākie līmeņi), bet bez papildu pasākumiem tas varētu tuvoties 6,5 %. Valsts parāds jau sasniedzis aptuveni 119 % no IKP un oficiālajās prognozēs kāps līdz 121,7 % 2027. gadā. Parāda apkalpošanas izmaksas strauji aug un drīz kļūs par vienu no lielākajiem budžeta posteņiem.
Budžets un politiskā realitāte
Premjerministra Sébastiena Lekornu valdība ir iesniegusi 2027. gada budžeta projektu ar aptuveni 54 miljardu eiro “pūliņu” (daļa no tā ir jauni pasākumi, daļa — iepriekšējo lēmumu ietekme). Mērķis ir samazināt deficītu līdz 5 % no IKP. Tomēr pat šī ambiciozā programma neapturētu parāda attiecības pret IKP pieaugumu — tā tikai palēninātu pasliktināšanos.
Problēma ir politiskā. Valdībai nav stabilas vairākuma parlamentā. Iepriekšējie mēģinājumi samazināt izdevumus vai reformas bieži beigušies ar valdības krišanu vai nopietniem kompromisiem. Nākamā gada prezidenta vēlēšanas vēl vairāk samazina stimulu veikt sāpīgus soļus.
Tirgus reakcija un eirozonas risks
Investori meklē drošus patvērumus (“safe-haven shelter”) no Francijas riska pārnešanas. Cieš eiro, Francijas akciju tirgus un plašāk — eirozonas riska noskaņojums. Bloomberg “The Agenda” jau fokusējas uz tēmu “Traders Seek Safe-Haven Shelter from French Risk Spillover”.
Francija vairs netiek uztverta kā gandrīz bezriska aktīvs eirozonā. Kredītreitingu aģentūras jau ir pazeminājušas novērtējumus, un tirgus prasa arvien lielāku riska prēmiju. Tas nozīmē dārgāku refinansēšanu ne tikai valstij, bet arī uzņēmumiem un mājsaimniecībām (hipotēkas, korporatīvie aizdevumi).
Ko tas nozīmē
Francijas situācija nav izolēta “Franču problēma”. Tā ir otrā lielākā eirozonas ekonomika. Ja politiskais strupceļš turpinās un tirgus zaudē pacietību, spiediens var pārnesties uz citām valstīm ar augstu parādu un vāju fiskālo disciplīnu. Tikmēr Parīzei nāksies aizņemties rekordlielu summu (aptuveni 340 miljardus eiro neto 2027. gadā), kamēr ienesīgumi ir augsti.
Bloomberg secinājums ir skaidrs: iepriekšējā pārliecība, ka Francija “kaut kā tiks cauri”, vairs nedarbojas. Tirgus sāk sodīt. Un sods kļūst arvien dārgāks.
Komentāri