...Cik daudzi cilvēki, dodamies ceļā, riskē noslīkt, piekraudami laivas līdz malām ar visnejēdzīgākajām mantām, kam vajadzētu sagādāt ērtības un izklaidēšanos ceļojuma laikā, bet kas būtībā ar nekam nederīgi krāmi. Ļaudis piekrauj savus dzīves kuģīšus līdz mastu galiem ar greznām drānām un lieliem namiem, ar nevajadzīgiem kalpiem un smalkiem draugiem, kas nedotu par viņiem ne penija un ko viņi paši arī nevērtē augstāk, ar dārgām izpriecām, kas nevienu neuzjautrina, ar aizspriedumiem un modēm, ar pretenzijām un godkāri un — ak, ar vissmagāko, vismuļķīgāko nastu! — ar bailēm, ko gan sacīs kaimiņi, ar greznību, kas līdzīgi seno laiku noziedznieka tērauda vainagam liek asiņot un sāpēt galvai, kurai tas jānēsā! Tās ir grabažas, mīļie cilvēki, tās ir grabažas! Metiet tās pāri bortam! Tās padara jūsu laivu tik smagu, ka jums nav spēka cilāt airus. Tās padara jūsu braucienu tik apgrūtinošu un bīstamu, ka nevienu brīdi jūs neesat brīvi no satraukuma un rūpēm, jums nepaliek ne mirklis laika ...