Mirklis

Mans draugs atvēra savas sievas kumodes lādīti
un izņēma paciņu, kura bija ietīta zīdpapīrā un
pārsieta ar sārtu lenti. Tā nebija neparasta paciņa,
tā bija paciņa ar skaistu zīda veļu. “To es viņai
nopirku, kad mēs pirmo reizi bijām Ņujorkā. Tas bija
8 vai 9 gadus atpakaļ. Viņa nekad to nav uzvilkusi.
Viņa glabāja to īpašam gadījumam. Es domāju, ka
tagad ir pienācis šis īpašais gadījums.”
Viņš piegāja pie gultas un nolika veļu, kur stāvēja
pārējās lietas, kas bija paņemtas no apbedīšanas
biroja. Viņa sieva nomira.

Tad Viņš pagriezās uz manu pusi un teica:
«neko taupi īpašam gadījumam;
katra diena, kuru Tu nodzīvo ir
īpašs gadījums».

Šodien es vairāk lasu un mazāk sekoju kārtībai
visapkārt. Es apsēžos savā verandā un priecājos par
skaisto skatu, nepievēršot uzmanību nezālēm. Es
pavadu vairāk laika ar ģimeni un saviem draugiem,
un mazāk laika veltu darbam. Tagad es vairs neko
neglabāju: Es katru dienu lietoju savas kristāla
glāzes. Ja vajag uzvelku savu jauno žaketi, lai aizietu
uz veikalu iepirkties. Arī savas mīļākas smaržas
lietoju ikdienā, tā vietā, lai iesmaržotos tikai svētkos.
Tādi teikumi kā “Gan jau kādreiz.” vai “Kādā no
dienām”, ir izdzīti no mana vārdu krājuma. Ja tas ir
tā vērts, es gribu redzēt, dzirdēt un darīt lietas šeit un
tagad.

Es neesmu pārliecināts ko darītu mana drauga
sieva, ja uzzinātu, ka rīt viņa vairs nebūs. (rītdiena
bieži tiek uzņemta tik vieglprātīgi).
Es domāju, ka viņa sazvanītos ar savu ģimeni un
saviem tuvākajiem draugiem. Var būt viņa piezvanītu
kādam vecam draugu pārim, lai salīgtu mieru vai
atvainotos par kādu vecu strīdu. Man ļoti patīk doma,
ka viņa aizietu uz savu mīļāko ķīniešu restorānu. Šie
mazie neizpildītie darbiņi, kuri man traucētu, ja es
zinātu, ka manas dienas ir skaitītas. Mani satrauktu,
ja es nebūtu saticis draugus, kurus gribēju šai dienā
satikt. Satrauktu, ja nebūtu uzrakstījis vēstules, kuras
bija jāuzraksta šajās dienās. Satrauktos, ja saviem
tuvajiem pārāk reti teiktu, cik es stipri viņus mīlu.

Tagad es nelaižu garām un neatlieku neko no tā, kas
varētu sniegt mūsu dzīvē vairāk prieka un laimes. Es
sev pasaku, ka katra diena, katra minūte – tas ir kaut
kas īpašs.

/kāds no ziemelindijas.../