01 oktobris, 2011

Kā dāvanu

Visu,kas mums paīstam derīgs, mēs varam nopirkt par mazumiņu naudas, vienīgi nevajadzīgākais pērkams par augstu cenu. Visu, kas patiesi daiļš, nemaz nepārdod, to nemirstīgie dievi dod mums kā dāvanu. 

Mums ļauts noskatīties saules lēktos un rietos, mākoņu slīdēšanā pa debesīm, mežos un laukos, jūras varenībā, visā, nemaksājot par to ne peniju. Putni dzied mums par velti, un lauku puķes mēs, garām ejot, varam saplūkt ceļmalā. Nav jāmaksā par ieeju Nakts zvaigžņu gaismas zālē. 

Nabaga vīrs guļ labāk par bagāto. Vienkārši ēdieni var ilgāku laiku garšot labāk nekā ēdieni no Rica. Pieticība un dvēseles miers zeļ mazā lauku mājiņā, nevis pilsētu staltajās pilīs. Nedaudz draugu, nedaudz grāmatu, patiešām ļoti nedaudz, un vēl suns ir viss, kas cilvēkam ir vajadzīgs, kamēr viņš nav pazaudējis pats sevi. Bet jums jādzīvo laukos. Pirmo pilsētu iecerēja velns, tāpēc jau dieviem iegribējās sagraut Bābeles torni.. / A. Munte /

Nav komentāru: