Passion Brains

Brauciens ar vilcienu bija ļoti patīkams. Ātrums brīžiem arī iespaidīgs - 110 km/h . Ja vieta, kur sēdēt, tad pilns vagons ar kājās stāvošiem pilnīgi netraucē.

 Pirmo reizi ar vilcienu Rīga - Valmiera.

Ir dzīvē dažas lietas, kas griež dziļāk par jebkuru vārdu, jebkuru skarbu frāzi vai pat nodevību. Viena no tām ir klusums . Ne vienkārši skaņas trūkums, bet tieši tas klusums, kas nāk no cilvēka, kura balss kādreiz bija tava ikdienas sastāvdaļa. No cilvēka, kurš reiz rakstīja, zvanīja, bija klātesošs. Tagad – tukšums. Klusums nav neitrāls Mēs bieži iedomājamies, ka ziņas neesamība ir tikai tukšums – neesamība. Taču klusums, īpaši attiecībās, ir spēcīga valoda. Tā nav vienkārši komunikācijas trūkums – tā ir patiess vēstījums. Ja kāds tev neraksta, nezvana, neatbild dienām, nedēļām vai pat mēnešiem – tā nav nejaušība. Tā nav kļūda. Tā ir izvēle . Apzināta vai neapzināta, bet tomēr izvēle. Un tā vienmēr kaut ko nozīmē. Tā nozīmē, ka tu vairs neesi viņas prioritāšu augšgalā. Tā nozīmē, ka uzmanība, ko tu kādreiz saņēmi, tagad tiek veltīta citur. Tas sāp. Bet tā ir patiesība, kurai nobriedis cilvēks, īpaši vīrietis, nedrīkst izvairīties skatīties acīs. Uzmanība ir mīlestības for...

Lietotājs ir centrālais elements gandrīz katrā projektā – no mobilajām lietotnēm līdz valsts pakalpojumu platformām –, User Journey jeb lietotāja ceļš ir kļuvusi par vienu no būtiskākajām projekta izstrādes sastāvdaļām. Taču pārsteidzoši bieži šī joma tiek atstāta novārtā vai aizstāta ar pieņēmumiem, kas balstīti uz personīgām intuīcijām, nevis lietotāju reālajām vajadzībām. Pareiza User Journey izstrāde nenozīmē tikai "uzzīmēt, kur lietotājs klikšķina". Tā ir dziļa izpratne par lietotāja mērķiem, emocijām, vajadzībām un iespējamiem šķēršļiem katrā saskares punktā ar produktu vai pakalpojumu. Tas ir stāsts par to, kā cilvēks nonāk līdz rezultātam , un vai šis ceļš ir skaidrs, loģisks un intuitīvs. Lietotājs nav tikai "mērķauditorija" Projektējot sistēmas vai pakalpojumus, bieži vien tiek domāts par funkcionalitāti, tehnoloģiju vai budžetu. Taču gala lietotājs, kurš šo visu izmantos, var palikt ēnā. Tāpēc User Journey kartē...

Mana ikdiena paiet ciešā sadarbībā ar valodas modeļiem – sākot no rūpīgas promptu izstrādes līdz sarežģītu RAG (Retrieval-Augmented Generation) arhitektūru ieviešanai. Strādāju pie tā, lai izveidotu efektīvus un precīzus promptus, kas palīdz maksimāli izmantot LLM spējas konkrētās biznesa vai tehniskās vajadzībās. RAG integrācija ikdienā nozīmē arī darbu ar datu indeksēšanu, semantisko meklēšanu un konteksta pievienošanu modeļa atbildēm, tā nodrošinot aktuālu, precīzu un lietotājam pielāgotu informāciju. Tā ir nemitīga iterācija, testēšana un uzlabošana, kurā apvienojas gan tehniskās zināšanas, gan radoša domāšana.

Pēdējos gados tīmekļa tehnoloģijas attīstās neticami ātri. Arvien vairāk rīku un ietvaru sola "labāku veiktspēju", "ērtāku izstrādi" un, protams, "lielisku SEO". Esmu izmēģinājis dažādus risinājumus, bet pēdējā laikā arvien vairāk projektu izstrādāju ar Next.js. Kāpēc? Šeit ir galvenie iemesli, kāpēc Next.js kļuvis par manu iecienītāko izvēli: SEO ir svarīgs Ja vēlies, lai Tava lapa tiktu atrasta Google meklēšanā, svarīgi ir, kā saturs tiek renderēts. Parastās React aplikācijas pēc noklusējuma izmanto Client-side rendering – tas nozīmē, ka pārlūkā vispirms ielādējas JavaScript un tikai tad tiek parādīts saturs. Tas var būt problemātiski meklētājprogrammām. Next.js ļauj izmantot Server-side rendering (SSR) vai Static site generation (SSG). Tas nozīmē, ka meklētājprogrammas saņem jau “gatavu” HTML, kas uzlabo indeksāciju un padara saturu vieglāk pieejamu. Ātrums un veiktspēja Next.js projektos bieži izmantoju statisko ģenerēšanu (SSG), kas padara lapas ļoti ...

Rīts uz SUP dēļa nav tikai fiziska aktivitāte – tas ir ceļojums sevī, uz vietu, kur miers kļūst par valodu un daba par sarunu biedru. Kad pirmie saules stari sāk lauzt miglas palagu, kas klājas pār meldriem, pasaule šķiet aizturējusi elpu. Ezerā viss vēl tikai mostas, un arī es – uz SUP dēļa – esmu daļa no šī rīta rituāla. Ūdens virsma mierīga kā stikls, katrs airējiena vilnis atbalsojas klusumā. Meldri čukst savas rīta dziesmas, un pīles nesteidzīgi brokasto, ķidājot ūdens virsmu un glāstot to ar knābjiem. Tās mazgājas, šļakstās, un šķiet – tās arī zina, ka šis rīts ir īpašs. Kāds putns sauc no niedrāja – varbūt ziņo citiem, ka pienācis laiks rīta sapulcei, laiks sākt jaunu dienu. SUP dēlis slīd lēni, bez steigas. Es nejūtos kā ciemiņš šajā vidē – esmu tās daļa. Katrs elpas vilciens kļūst dziļāks, katrs mirklis – garāks. Prāts nomierinās, doma kļūst viegla kā migla, kas lēni izklīst virs ūdens. Tā nav vienkārši pastaiga – tas ir miera stāvoklis, kurā pazūd robežas starp “es” un “vid...