Es bieži apstājos un paskatos uz savu dienu – no rīta kafijas līdz vakara klusumam. Un esmu nonācis pie vienkāršas, bet dziļas pārliecības: visam jābūt tā, kā tam īsti pieder būt. Vienkārši, godīgi un ar mīlestību.
Ikdienā tas nozīmē, ka es cenšos darīt pat mazākās lietas ar pilnu klātbūtni. Nomazgāt traukus – ar rūpību. Pastaigāties – ar pateicību par katru soli. Strādāt – ar prieku, ka varu kaut ko radīt un dot. Nav vajadzīgs perfekti, vajag īsti. Kad es tā dzīvoju, pat parastā diena kļūst skaista un pilna jēgas.
Komunikācijā es gribu būt kā skaidrs avots. Runāt patiesību, bet ne kā ieroci – kā tiltu. Klausīties nevis lai atbildētu, bet lai saprastu. Teikt to, ko domāju, un domāt to, ko saku. Godīgums nav grūts, ja to izvēlos katru reizi. Tas atbrīvo. Tas veido īstas attiecības, kurās nav masku un nav bailes būt redzamam.
Patiesība man ir kā gaisma. Es cenšos dzīvot tā, lai man nav jāslēpj nekas – ne kļūdas, ne sapņi, ne sajūtas. Kad esmu godīgs pret sevi, es kļūstu vieglāks. Un kad esmu godīgs pret citiem, pasaule ap mani kļūst siltāka.
Viss, ko es daru – lielais un mazais – ir daļa no viena auduma. Tāpēc es gribu, lai katra rīcība būtu caurstrāvota ar labestību un apzinātību. Pat ja kaut kas neizdodas, es to pieņemu kā mācību un eju tālāk ar smaidu. Dzīve nav sacensība, tā ir ceļojums, kurā svarīgākais ir, kā es eju.
Es ticu, ka kad mēs dzīvojam tā – vienkārši, patiesi, godīgi un ar sirdi – viss sāk sakārtoties. Mēs kļūstam mierīgāki, stiprāki un laimīgāki. Un, pats galvenais, mēs dodam pasaulei kaut ko skaistu tikai ar to, ka esam tādi, kādi esam.
Tāpēc es izvēlos katru dienu no jauna: lai visam būtu tā, kā tam īsti jābūt. Ar mīlestību, ar patiesību un ar prieku.
Un tas pietiek.
Komentāri