Passion Brains

Vēsture reti virzās uz priekšu taisnā līnijā. Tā drīzāk atgādina vecu dīzeļmotoru aukstā rītā: klepo, dūmo, apstājas un tad — par spīti visām prognozēm — tomēr iedarbojas. Tieši tā šobrīd izskatās Eiropas zaļā lielā stāsta jaunākā nodaļa, kurā globalizācijas priesteri Briselē, nopūšoties un skatoties pulkstenī, piepeši atceras, ka realitāte eksistē. Plāns no 2035. gada aizliegt jaunus auto ar iekšdedzes dzinējiem bija skaists. Skaists kā PowerPoint slaids, kurā pasaule ir gluda, cilvēki paklausīgi un fizikas likumi — elastīgi. Tajā nebija vietas ne lauku ceļiem, ne ziemai, ne tam, ka elektrība pati no sevis nerodas, bet akumulatori neaug kokos. Tā bija ticība — nevis inženierija. Zaļais kurss gadiem ilgi tika pasniegts kā morāla virsotne: ja tu šaubies, tu esi vai nu neizglītots, vai ļauns. Ja tu uzdod jautājumus, tu apdraudi planētu. Tā bija sava veida sekulāra reliģija — ar grēkiem (CO₂), atlaidēm (oglekļa kompensācijām) un pravietojumiem par apokalipsi, kas vienmēr ir pēc desmit gad...

Šķiet, jo ilgāk dzīvoju pilsētā, jo skaidrāk saprotu, ka tā mani nepapildina — tā mani izsūc. Es arvien biežāk pieķeru sevi domājam par klusumu kā par vietu, kur nevis aizbēgt, bet atgriezties. Atgriezties pie sevis. Pilsētas steiga man vairs nav nepieciešama; tā ir kā troksnis, kas aizsedz daudz būtiskāku skaņu — manu iekšējo balsi. Klusumā es spēju sadzirdēt lietas, kuras troksnī paliek neatklātas. Tur nav jāsteidzas, nav jāpielāgojas nemitīgai kustībai, nav jāstājas rindā pēc uzmanības vai mierīguma. Klusumā es kļūstu jūtīgāks pret savu domāšanu, pret savu ķermeni, pret tām niansēm, kas ikdienas skriešanā paliek nepamanītas. Un tas man šķiet gandrīz kā atgūta brīvība. Šāds ritms manī ieaudzē vairākas labas īpašības. Pirmkārt, pacietību — klusums māca nevis steigties, bet pieņemt laiku tādu, kāds tas ir. Otrkārt, iekšēju stabilitāti — tajā nav lieku stimulu, kas mani izrautu no līdzsvara. Treškārt, spēju koncentrēties — klusumā domas vairs necīnās par vietu, tās sakārtojas. Un varb...

 klausījies kā līst lietus?

Par uzbrukumu dienesta sunim vai zirgam varēs piemērot naudas sodu līdz 400 naudas soda vienībām (2000 eiro), liecina Saeimas ceturtdien, 7. maijā, galīgajā lasījumā pieņemtais jaunais Administratīvo sodu likumu par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā.

but without freedom, everything is nothing.

šo varētu publicēt sadaļā anekdotes, smieklu stūrītis vai joki: Purgaile FKTK vadītājas amatā atturēsies lemt par banku Citadele Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja amatam izraudzītā Santa Purgaile atturēsies pieņemt lēmumus, kas būs saistīti ar viņas pašreizējo darba devēju - banku «Citadele».

Viļņa visā pilsētā jau uzstādījusi 1500 jaunas velonovietnes un šogad tiek būvēti 30 km jaunu veloceļu - daudz vairāk nekā Rīgas dome ir izbūvējusi pēdejo 10 gadu laikā

Laikam labākais sastaptais  periodontologs manā mūžā. Ļoti labs speciālists, iesaku Inetas Majores zobārstniecības klīniku. Ineta - ļoti saprotoša un savas jomas speciāliste.

You can't have a better tomorrow if you are thinking about yesterday all the time.

ļaudis nekad nesēž un nevaimanā par saviem zaudējumiem, bet gan mundri raugas, ka savas brūces sadziedēt / Marks Aurēlijs /

Vai jūs esat tas, kurš var atļauties vērtēt kurš ir noplukusi vista un kurš nav. Metaforiskos salīdzinājumus atstājiet kādai citai reizei. Nekādi pagātnes nopelni nedod vīrietim šādi pacelties pār citiem. Par vīrieti spriež pēc viņa darbiem. Apliet otru ar mēsliem spēj tikai sevī vāji. Un tās ir runas un tikai runas. Un jūsu lauru vainags jau sen ir izbalējis. Ja skaļi runā par kādu arklu, tad neklaigā, bet ņem arklu un stājies lauka malā, skaties uz otru galu un neskaties, ka kaimiņš iespējams dzīs šķību vagu. Dari pats beidzot. Un kā gan uzradies avīžu un mēdiju slejās. Tagad gluži kā pašsaprotami man jāklausas jūsos kas labs un kas slikts? " G.Ulmanis intervijā arī paziņo, ka neatbalsta tautas vēlētu prezidentu, lai arī kā mēs alktu pēc spēcīgām personībām. Es neticu viena cilvēka ģēnijam, saka eksprezidents."   @Diena.lv   P.S.  Kārļa Ulmaņa runa 1934. gada. 16. maijā   ( Kārlis Ulmanis runā par savstarpēju uzticību, viņš runā par darbu un viņš to dara )

Mēs steidzamies izaugt lieli, bet vēlāk nopūšamies par zaudēto bērnību. Sabojājam veselību, pelnot naudu, bet vēlāk naudu iztērējam ārstiem. Cilvēks tik dedzīgi domā par nākotni, ka aizmirst par tagadni, līdz ar to nedzīvojot ne tagadnē, ne nakotnē. Cilvēks dzīvo tā, it kā nekad nebūtu jāmirst; un mirst tā it kā nekad nebūtu dzīvojis.

Lieliskais futbols ir sācies...

Life Is Short Indeed. Act As You Can.

Iemesls, kādēļ cilvēki lielākoties nesasniedz savus mērķus ir tas, ka viņi tos nemaz nedefinē vai arī neuzskata viņus par pietiekoši ticamiem un sasniedzamiem. Uzvarētāji var jums pateikt skaidri, kurp viņi dodas, ko viņi ieplānojuši darīt un nosaukt tos, kas šajā piedzīvojumā dosies ar viņiem. /Deniss Votlijs/

Mērķis , kas nav uzrakstīts uz papīra nemaz nav mērķis.

Kad Tevi iedvesmo kāds liels mērķis vai kāds neparasts projekts, visas tavas domas pēksņi atraisās, tavs prāts vairs nepazist robežu; tava apziņa paplašinās visos virzienos, un tu atrodies jauna, lielā un brinišķīgā pasaulē. Snaudošie spēki, spējas un talanti atdzīvojas, un tu atklāj, ka esi kļuvis daudz varenāks, nekā jebkad esi uzdrikstējies pat sapņot....