Varbūt īstā brīvība nav solījumu klausīšanās. Varbūt īstā brīvība ir spēja beidzot pārtraukt aplaudēt. Bet neviens nedzirdēja. Jo plakāti kliedza skaļāk. Un tā karalistē turpinājās mūžīgā izrāde – skaista, tukša un ļoti mīļa tās iedzīvotājiem. Jo iedzīvotājiem vajadzēja skatuves ar ākstu koncertiem, brīvi pieejamu alkoholu un TV kasti. Tikai tad viņi jutās droši. Tikai tad viņi varēja aizmirst, ka solījumi ir tukši, ka darbs netiek darīts un ka rīts nekad nepienāk. Āksti dejoja, alkohols tecēja, kaste stāstīja skaistas pasakas – un viss bija labi. Kamēr skatuve deg, kamēr glāze nav tukša un kamēr kaste spīd, nevienam nav jādomā par to, kas notiek patiesībā.
Komentāri