Ir dzīvē dažas lietas, kas griež dziļāk par jebkuru vārdu, jebkuru skarbu frāzi vai pat nodevību. Viena no tām ir klusums . Ne vienkārši skaņas trūkums, bet tieši tas klusums, kas nāk no cilvēka, kura balss kādreiz bija tava ikdienas sastāvdaļa. No cilvēka, kurš reiz rakstīja, zvanīja, bija klātesošs. Tagad – tukšums. Klusums nav neitrāls Mēs bieži iedomājamies, ka ziņas neesamība ir tikai tukšums – neesamība. Taču klusums, īpaši attiecībās, ir spēcīga valoda. Tā nav vienkārši komunikācijas trūkums – tā ir patiess vēstījums. Ja kāds tev neraksta, nezvana, neatbild dienām, nedēļām vai pat mēnešiem – tā nav nejaušība. Tā nav kļūda. Tā ir izvēle . Apzināta vai neapzināta, bet tomēr izvēle. Un tā vienmēr kaut ko nozīmē. Tā nozīmē, ka tu vairs neesi viņas prioritāšu augšgalā. Tā nozīmē, ka uzmanība, ko tu kādreiz saņēmi, tagad tiek veltīta citur. Tas sāp. Bet tā ir patiesība, kurai nobriedis cilvēks, īpaši vīrietis, nedrīkst izvairīties skatīties acīs. Uzmanība ir mīlestības for...