Augustu jau es satiku šorīt pavisam agri. 0:00. Nekas jau šajā maiņā nemainījās. Viss iet savu ritmu. Noplēšu tikai kalendārā lapiņu, datums pārlec. It kā nekas . Bet visu laiku un visā kaut kas notiek un mainās. Mākoņi tādi paši,bet nav nevienu mirkli vienādi. Redzi? Redzu. Tas jau pašsaprotami. Sēņot gribas. Vienu reizi tikai esmu bijis šogad. Šajās brīvdienās noteikti jādodas uz mežu. Prom no metropoles. Ugunskurā pacept kartupeļus un sajust zāles smaržu un pielijušu mežmalu. Jau trešdiena.
3 komentāri:
bet es vakar uz lauku ceļa naktī mašīnas starmešos ieraudzīju irbītes skrienam-tipinam starp peļķēm. un mājup braucot uz šosejas sēžam pūci, kura pacēlās spārnos pēdējā brīdī....lietus, nakts un pūce-sirreāli...
Viņas bija sanākušas uz zvaigžņu izrādi.Ietusēties un parunāties. Uz kura ceļa tas bija ?
uz Latvijas...
Ierakstīt komentāru