Tarifu kari – negaidīts trieciens kripto tirgum
Pasaules ekonomikas ģeopolitiskie notikumi aizvien biežāk atbalsojas ne tikai tradicionālajos finanšu tirgos, bet arī kriptovalūtu pasaulē. Pēdējās nedēļas laikā mēs novērojām spēcīgu satricinājumu – un pie vainas ir tieši pastiprinātā spriedze tarifu politikā starp lielākajām ekonomikām. Tirdzniecības karš starp ASV un Ķīnu, kā arī Eiropas Savienību, ir izraisījis domino efektu, kura sekas izjūt arī Bitcoin (BTC), XRP un citi kriptoaktīvi.
Kad kripto tirgus zaudē savu “drošā patvēruma” statusu
Ilgu laiku kriptovalūtas, īpaši Bitcoin, tika uzskatītas par iespējamu alternatīvu zeltam – kā vērtības uzglabāšanas līdzekli laikā, kad tradicionālie tirgi svārstās. Taču tagadējie tarifu konflikti ir izgaismojuši jaunu realitāti: kriptovalūtas nav tik izolētas no globālās ekonomikas svārstībām, kā daudzi bija cerējuši.
BTC cenas kritums par vairāk nekā 10% dažu dienu laikā pēc tarifu paaugstināšanas izziņošanas ir zīmīgs signāls. Investori, šķiet, nevis bēg uz Bitcoin, bet drīzāk izņem līdzekļus no augsta riska aktīviem kopumā. Kripto tirgus sāk uzvesties līdzīgi kā akciju tirgus – ar paniku, ar emocijām, un, galvenais, ar ļoti reālu saikni ar makroekonomiskajiem notikumiem.
XRP – starp spekulācijām un realitāti
XRP, kas bieži tiek uztverts kā “banku kriptovalūta”, ir cietis vēl straujāku vērtības kritumu, jo investori sāk apšaubīt, cik lielā mērā šis tokens spēs saglabāt savu nozīmi, ja tirdzniecības infrastruktūra starp valstīm kļūst arvien ierobežotāka. XRP mērķis ir padarīt starptautiskos maksājumus lētākus un ātrākus, bet, ja valstis sāk noteikt stingrākus kapitāla kustības ierobežojumus, šis modelis var nonākt pretrunā ar globālo politiku.
Tirgus reakcija uz XRP pēdējo dienu laikā – vairāk nekā 15% vērtības kritums – parāda, ka investori kļūst skeptiski. Un arī tas liecina: kriptoekonomika nevar dzīvot vakuumā.
Kas tālāk?
Lai arī īstermiņā šādi ģeopolitiskie konflikti izraisa nestabilitāti, ilgtermiņā tie var būt arī katalizators. Kriptovalūtām būs jāpierāda sava spēja izdzīvot ne tikai tirgus buma laikā, bet arī globālo satricinājumu laikā.
Iespējams, mēs piedzīvojam pagrieziena punktu, kur kriptovalūtu tirgus kļūst “pieaudzis”. Cena vairs nereaģē tikai uz iekšējiem notikumiem vai tehnoloģiskiem jauninājumiem, bet sāk būtiski reaģēt uz globālās ekonomikas tendencēm. Tas ir izaicinājums, bet arī iespēja.
Kad kripto tirgus zaudē savu “drošā patvēruma” statusu
Ilgu laiku kriptovalūtas, īpaši Bitcoin, tika uzskatītas par iespējamu alternatīvu zeltam – kā vērtības uzglabāšanas līdzekli laikā, kad tradicionālie tirgi svārstās. Taču tagadējie tarifu konflikti ir izgaismojuši jaunu realitāti: kriptovalūtas nav tik izolētas no globālās ekonomikas svārstībām, kā daudzi bija cerējuši.
BTC cenas kritums par vairāk nekā 10% dažu dienu laikā pēc tarifu paaugstināšanas izziņošanas ir zīmīgs signāls. Investori, šķiet, nevis bēg uz Bitcoin, bet drīzāk izņem līdzekļus no augsta riska aktīviem kopumā. Kripto tirgus sāk uzvesties līdzīgi kā akciju tirgus – ar paniku, ar emocijām, un, galvenais, ar ļoti reālu saikni ar makroekonomiskajiem notikumiem.
XRP – starp spekulācijām un realitāti
XRP, kas bieži tiek uztverts kā “banku kriptovalūta”, ir cietis vēl straujāku vērtības kritumu, jo investori sāk apšaubīt, cik lielā mērā šis tokens spēs saglabāt savu nozīmi, ja tirdzniecības infrastruktūra starp valstīm kļūst arvien ierobežotāka. XRP mērķis ir padarīt starptautiskos maksājumus lētākus un ātrākus, bet, ja valstis sāk noteikt stingrākus kapitāla kustības ierobežojumus, šis modelis var nonākt pretrunā ar globālo politiku.
Tirgus reakcija uz XRP pēdējo dienu laikā – vairāk nekā 15% vērtības kritums – parāda, ka investori kļūst skeptiski. Un arī tas liecina: kriptoekonomika nevar dzīvot vakuumā.
Kas tālāk?
Lai arī īstermiņā šādi ģeopolitiskie konflikti izraisa nestabilitāti, ilgtermiņā tie var būt arī katalizators. Kriptovalūtām būs jāpierāda sava spēja izdzīvot ne tikai tirgus buma laikā, bet arī globālo satricinājumu laikā.
Iespējams, mēs piedzīvojam pagrieziena punktu, kur kriptovalūtu tirgus kļūst “pieaudzis”. Cena vairs nereaģē tikai uz iekšējiem notikumiem vai tehnoloģiskiem jauninājumiem, bet sāk būtiski reaģēt uz globālās ekonomikas tendencēm. Tas ir izaicinājums, bet arī iespēja.
Komentāri