Passion Brains

Mūsdienu pasaule, paradoksālā kārtā būdama savienota kā nekad agrāk, šķiet arvien biežāk grimst naidā un neiecietības purvā. Mēs redzam, kā pieņemas spēkā necilvēcības kults, kurā tiek dehumanizētas veselas grupas, balstoties uz dažādiem kritērijiem – rasi, tautību, reliģiju, seksuālo orientāciju. Un, diemžēl, šajā tumšajā ainā savu lomu nereti spēlē arī naids pret konkrētu valodu. Valoda ir kas vairāk par vienkāršu saziņas līdzekli. Tā ir kultūras nesēja, vēstures glabātāja, domāšanas veida atspoguļotāja. Katra valoda ir unikāls pasaules redzējums, kods, kas atver durvis uz konkrētas sabiedrības pieredzi, tradīcijām un vērtībām. Valoda ir mūsu identitātes daļa, mūsu saikne ar senčiem un ar tiem, kas runā to pašu valodu šodien. Naids pret valodu ir uzbrukums ne tikai skaņu kopumam vai gramatikas likumiem. Tas ir uzbrukums cilvēku dvēselei, viņu kultūrai, viņu tiesībām justies piederīgiem. Tas ir mēģinājums atņemt viņiem instrumentu, ar kuru viņi pauž savas domas, jūtas, sapņus un sāpes...

Dzīve ir nemitīgā kustībā Kā upe, kas plūst uz jūru, tā mainās, vijas, dažreiz ir rāma un paredzama, citreiz – strauja un bangojoša. Un šajā plūdumā neizbēgami sastopamies ar pārmaiņām. Tās var būt lielas un dzīvi apgriezt kājām gaisā – jauns darbs, jaunas mājas, attiecību beigas vai sākums. Tās var būt arī mazas, tik tikko pamanāmas – kā gadalaiku maiņa aiz loga vai jauna ieraduma veidošanās. Interesanti, cik dažādi mēs uz tām reaģējam Bieži vien pirmā reakcija ir pretestība. Mēs tiecamies pēc stabilitātes, pēc paredzamības. Ierastā rutīna sniedz drošības sajūtu, pat ja tā kļuvusi nedaudz apnicīga. Bailes no nezināmā, sajūta, ka zaudējam kontroli, skumjas pēc tā, kas bijis – tas viss ir tik cilvēcīgi. Mēs pieķeramies pagātnei kā drošam enkuru pazīstamā ostā. Bet vai pilnīga nemainība būtu labāka? Kā stāvošs ūdens, kas ar laiku zaudē dzidrumu, arī dzīve bez pārmaiņām, šķiet, zaudētu savu vitalitāti. Tieši pārmaiņas ir tās, kas liek mums augt, mācīties, pielāgoties. Tās izaicina mūsu pi...

React + Tailwind Resursi Populāri Resursi Gataviem React + Tailwind Komponentiem Tailwind UI Oficiāls / Maksas Oficiāls, maksas resurss no Tailwind CSS veidotājiem. Piedāvā augstas kvalitātes, profesionāli izstrādātus komponentus, ieskaitot dažādus saskarnes elementus, kas varētu būt noderīgi čatam (piemēram, kartītes, ievades lauki, dropdown izvēlnes). Kā lietot: Jūs iegādājaties piekļuvi un kopējat/ielīmējat komponentu kodu (HTML/JSX un dažreiz nepieciešamo JavaScript) savā projektā. Flowbite / Flowbite React ...

Izveidoju mazu rīku bilžu svara samazināšanai, kas var noderēt ikdienas vajadzībām. Šis rīks ļauj ātri samazināt attēlu izmēru, nezaudējot to kvalitāti. Iespējams, ka tas būs noderīgs gan profesionāļiem, gan ikvienam, kas vēlas optimizēt savus attēlus. Trīs galvenie ieguvumi: Ātrums – attēlu izmēru samazināšana notiek dažu sekunžu laikā. Kvalitātes saglabāšana – rīks samazina izmēru, nezaudējot attēla vizuālo kvalitāti. Efektivitāte – piemērots, lai optimizētu attēlus tīmekļa vietnēm, e-pastiem vai sociālajiem tīkliem. imagecompressor.uk

Šis apgalvojums rosina pārdomas par indivīda brīvību, tolerances nozīmi un sabiedrības kopējo labumu. Tas liek aizdomāties par to, kā mēs uztveram savu un citu taisnību, kā arī par to, kādās situācijās viedokļu dažādība ir vērtība, bet kādās tā var kļūt par šķērsli. Šeit izvērtēšu gan šī uzskata pozitīvos aspektus, gan potenciālās problēmas, kas var rasties, to absolūti piemērojot. Individuālās brīvības un tolerances nozīme Apgalvojums uzsver, ka katram cilvēkam ir tiesības uz savu viedokli un taisnību, kas nav jāpierāda citiem. Tas atspoguļo ideju, ka katra indivīda uzskati ir subjektīvi, balstīti uz personīgo pieredzi, vērtībām un pasaules uztveri. Nav vienas universālas patiesības, kas derētu visiem, un šāda pieeja atzīst, ka viedokļu dažādība ir dabiska un pieņemama. Ja nevienam nav pienākums pārliecināt citus par savu taisnību, tas var mazināt konfliktus un veicināt harmoniskāku līdzāspastāvēšanu sabiedrībā. Turklāt teikuma otrā daļa — "ja kāds domā citādi, tad viņš lai tā da...

Bija kaut kāda sāls ar ko sālīt. Tagad tā vietā ir tukšums. Latvija, mūsu mazā, bet lepna zeme, reiz bija mājvieta radošajai inteliģencei, cilvēkiem, kas ar savu dzīvotspēju, dziļajām pārdomām un nemitīgo tieksmi pēc jauniem horizontiem veidoja valsts kultūru, mākslu un sabiedrību. Šie cilvēki bija kā spogulis, kas atspoguļoja gan savas tautas dvēseli, gan tās sāpīgās, tomēr cerīgās cerības par nākotni. To cilvēku rokraksts bija dziļš un smalks – viņi bija izdzīvojuši cīņas par neatkarību, skatījušies acu priekšā uz sabiedrības vērtību iznīcināšanu un vienlaikus veidojuši jaunu identitāti. Bet kur ir šie cilvēki tagad? Un vai vēl ir iespējams atrast šo „sāli,” ar ko dzīvot? Toreiz, pirms gadiem, šī radošā inteliģence bija sava veida dzīvsugai līdzīga enerģija. Tie bija cilvēki, kuru vārdi kļuva par filozofijas un mākslas simboliem. Rakstnieki, dzejnieki, filozofi, mākslinieki – tie visi radīja bezgalīgu daudzumu nozīmīgu darbu, kas ne tikai iedvesmoja, bet arī audzināja jaunas paaudz...