21 jūnijs, 2012

Uzvelc baltu kreklu

un rakstiet no rītiem. Rakstiet jaunībā. Mīlestību līdz vecumam saglabā retais. Uzvelciet baltu kreklu un rociet zemi. Uzvelciet baltu kreklu un notīriet kurpes mātei.
Uzvelciet baltu kreklu, kad jums nav viesu. Palieciet viens. priecājieties par sevi. "Palicis viens, es jutos bezgala satraukts, it kā pēkšņi iekļuvis izcilu, slavenu, skaistu cilvēku sabiedrībā," sacīja kāds gudrais.
...
Uzvelc baltu kreklu, kamēr esat jauni. Un rociet zemi. Rociet zemi, kā neviens pirms jums to nav racis. Pasaule ir siltuma izslāpusi. Bet mīlestību līdz vecumam saglabā retais. Jums ir siltas rokas, bet kādam ir nosalušas. Kurš kuram pieies pirmais? / I.Ziedonis Epifānijas /



20 jūnijs, 2012

11 jūnijs, 2012

Kāda viena cilvēka nāve

kādam beidzot lika rīkoties un veikt kādas konkrētas darbības, kuras bija pašsaprotamas un deliģētas jau pirms šīs nāves. Tāda cena bija jāmaksā, lai nākamās nāves vairs nebūtu  #tilts

Kādas 3 lietas sevī vēlies uzlabot ?

šonedēļ, šomēnes

10 jūnijs, 2012

Agri celties

tā ir viena kopīga iezīme lieliem prātiem un domātājiem, kuri paveikuši pasaulē daudz.

06 jūnijs, 2012

Dzīvē panākumi

iet secen ne jau tāpēc, ka trūktu spēju, smadzeņu vai drosmes, bet tāpēc, ka nekad nespējam apkopot savu enerģiju un virzīt to uz mērķi / Elberts habards /

02 jūnijs, 2012

Intouchables

Cik maz vajag no visa. Un, kad tas sasniegts, tad atkal ir gribēts atkal viss no jauna un nekad nav gana ar to, kas ir tepat un blakus...

01 jūnijs, 2012

Cieņa pret laiku

ir cieši saistīta ar to, ka cilvēks ar cieņu izturas pret citu viedokli, īpašumu. Cieņa pret laiku apliecina, ka cilvēkam piemīt pašcieņa

26 maijs, 2012

Fotoizstāde Zudušo sapņu teritorija

Līdz 10. jūnijam Latvijas Fotogrāfijas muzeja abos stāvos apskatāma krievu fotogrāfes Aleksandras Demenkovas fotoizstāde Zudušo sapņu teritorija. Video šeit

Fotogrāfe fiksējusi dažādus notikumus cilvēku dzīvē, kuri parasti tiek pieskaitīti sociāli ne tik veiksmīgai sabiedrības daļai. Dažkārt dokumentētajiem cilvēkiem nav pat vārdu, ir tikai iesaukas - Skačoks, Lohmatijs, Mormiška. Viņa apmeklējusi vairākus Tveras apgabala ciemus, psihiatrisko slimnīcu Ņepovā un citus Krievijas lauku rajonus.
Šī pieredze man lika aizdomāties par to, cik relatīva ir stabilitāte, ko rada mūsu ģimenes, cik šaura tomēr ir robeža starp garīgo vai fizisko veselību un slimību: bezrūpīga ikdiena un posts, cerība un izmisums, brīvība un mūža ieslodzījums ir turpat blakus viens otram," stāsta fotogrāfe