Nav grūti atrast cilvēku, ar ko gribētos kopā ceļot, dejot un lēkt ar izpletni, varbūt pat saulrietu skatīties un dvēseli izkratīt. Grūti atrast cilvēku, ar kuru gribas kopā dzīvot. Man liekas, ka tas ir ļoti precīzi. Nekas tā neatklāj cilvēka patieso būtību kā vienkāršā, parastā ikdiena – ne kalni, ne ekspedīcijas, ne izdzīvošanas spēles. Viss minētais tikai parāda, cik ļoti cilvēks spēj sakost zobus un saņemties, - uz dienu, nedēļu, divām. Visu cieņu, protams. Tomēr ikdiena ar tās nebeidzamo un nepārtaucamo atbildību un pienākumiem ir spēle daudz augstākā profesionālā līgā. Iespējams, dažkārt tiešām ir vieglāk atdot otram savu guļammaisu un pēdējo sausiņu nekā ik dienas rēķināties ar otru cilvēku. Turklāt darīt to pietiekami viegli, lai tas otrs nejustos parādā un lai dzīve kopumā neliktos kā karmisks sods....
/Inga Volkova, 11/2009 SANTA/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru