19 jūnijs, 2010
12 jūnijs, 2010
Dzīvot Šodien
Mēs steidzamies izaugt lieli, bet vēlāk nopūšamies par zaudēto bērnību. Sabojājam veselību, pelnot naudu, bet vēlāk naudu iztērējam ārstiem. Cilvēks tik dedzīgi domā par nākotni, ka aizmirst par tagadni, līdz ar to nedzīvojot ne tagadnē, ne nakotnē. Cilvēks dzīvo tā, it kā nekad nebūtu jāmirst; un mirst tā it kā nekad nebūtu dzīvojis.
10 jūnijs, 2010
Mēs Saskatām
Mēs saskatām launumu citos, jo pazīstam ļaunumu sevī. Mes nepiedodam tiem, ka mums nodara pāri, jo domājam, ka viņi nepiedotu mums. Mēs sakām tuvākajam sāpīgu patiesību, jo paši vēlamies noslēpt to no sevis. Mēs izrādām savu spēku, lai neviens neredzētu mūsu vājumu. Tāpēc, spriežot tiesu savam brālim, vienmēr iedomājies, ka viņa vietā esi tu. / Okakura Kakuzo 岡倉覚三/
07 jūnijs, 2010
06 jūnijs, 2010
05 jūnijs, 2010
03 jūnijs, 2010
22:22
Vienmēr aizrāvuši mani šie mistiskie laika ciparu sarindojumi... It is hard to ignore...life is
Pirmais ieraksts 2007
Vēstule no Sanmikelas...
...es lūdzu dievu,kaut jel es viņām visām nepatiktu, ar vislielāko prieku es visus šos sievišķus atdotu tev. Es zinu, ka lielā mērā tieši viņām jāpateicas par savu tā saukto modes ārsta reputāciju,bet,tici man, viņas ir ļoti apnicīgas, bieži pat bīstamas...
Tu saki, ka gribētu patikt sievietēm,nu ko,tikai nesaki to viņām,neiztaisi no viņām pārāk daudz, neļauj sievietēm dancināt tevi pēc sava prāta. Sievietēm, lai gan viņas pašas,šķiet, to neapzinās, daudz labāk patīk paklausīt nekā prasīt no mums paklausībību. Viņas gan gribētu līdzināties mums, bet pašas itin labi zina,ka nelīdzinās - par laimi viņām, kā mūsu līdzinieces viņas patiktu mums daudz mazāk. Vispār es par sievietēm esmu krietni labākās domās nekā par vīriešiem, viņām es to gan nesaku. Viņām ir vairāk drosmes, slimību un nāvi viņasuzņem ar lielāku pašcieņu, viņām ir vairāk žēlastības un mazāk ārišķības. Viņu sievišķīgais instinkts ir uzticamāks ceļvedis dzīvē nekā mums mūsu intelekts, viņas neļauj sevi muļķot tā,kā bieži ļaujam mēs. Mīlestība sievietei nozīmē vairāk nekā vīrietim, tā viņai nozīmē visu. Tomēr tā nav tikai juteklība parastajā vīriešu izpratnē. Sieviete var iemīlēties īstā ķēmā, pat vecī,ja šis vīrietis ierosina viņas iztēli.Vīrietis nevar iemīlēties sievietē, ja sieviete neierosina viņa seksuālo instinktu, kas pretēji dabas nolūkiem mūsdienu vīrietī dzīvo ilgāk par viņa seksuālajām spējām. Tāpēc nekāds vecums nav iemīlēšanās šķērslis. Rišeljē bija neatvairāms astoņdesmit gadu vecumā, kad nevarēja vairs lāgā pat kājās nostāvēt, un Gētem bija septiņdesmit, kad viņš zaudēja galvu Ulrikas fon Levetcovas dēļ.
Pati mīlestība dzīvo īsu mūžu,tāpat kā puķe. Vīrietim tā mirst dabiskajā nāvē - apprecoties, sievietei bieži dzīvo tālāk, ar laiku pārvēršoties tīrā mātes maigumā pret savu sapņu kritušo varoni. Sievietes nespēj saprast, ka vīrietis pēc dabas ir poligāms.No viņa var panākt piespiedu pakļaušanos pašreizējām sociālām morāles kodeksam, bet viņa neiznīdējamais instinkts ir tikai iemidzināts. Viņš ir un paliek tas pats kustonis,ko radītājs laidis pasaulē, un arvien ir gatavs darīt savu darāmo, par spīti uzspiestajai atturībai.
Sievietes nav mazāk gudras par vīriešiem ,iespējams pat,ka gandrīz vienmēr viņas ir gudrākas. Tikai viņu prāts ir atšķirīgs. Nav noliedzams fakts, ka vīrieša smadzenes ir smagākas par sievietes smadzenēm. Smadzeņu rievas,kas iezīmētas jau tikko dzimušam bērnam, abu dzimumusmadzenēm ir pavisam dažādas. Anatomiskās atšķirības ir vēl pārsteidzošākas, ja salīdzina abu smadzeņu pakauša daivas, it īpaši tas attiecas uz tās daivas pseidoatrofiju sievietes smadzenēs, kam Hašs piešķir tik lielu nozīmi psihes izveidē. Dzimumu atšķirības likums ir nemainīgs dabas likums, kas attiecas uz visu dzīvo radību un izpaužas jo spilgtāk, jo augstāk attīstītas ir dzīvās būtnes. Spriež,ka tas notiekot tāpēc,ka mēs esotpadarījuši visu kultūru par sava dzimuma monopolu un sievietēm nekad neesot īstas iespējas sevi parādīt. Vai tiešām nav? Pat Atēnās sievietēm bija tāds pats sabiedriskais stāvoklis kā vīriešiem, viņas varēja darboties jebkurā kultūras nozarē
...es lūdzu dievu,kaut jel es viņām visām nepatiktu, ar vislielāko prieku es visus šos sievišķus atdotu tev. Es zinu, ka lielā mērā tieši viņām jāpateicas par savu tā saukto modes ārsta reputāciju,bet,tici man, viņas ir ļoti apnicīgas, bieži pat bīstamas...
Tu saki, ka gribētu patikt sievietēm,nu ko,tikai nesaki to viņām,neiztaisi no viņām pārāk daudz, neļauj sievietēm dancināt tevi pēc sava prāta. Sievietēm, lai gan viņas pašas,šķiet, to neapzinās, daudz labāk patīk paklausīt nekā prasīt no mums paklausībību. Viņas gan gribētu līdzināties mums, bet pašas itin labi zina,ka nelīdzinās - par laimi viņām, kā mūsu līdzinieces viņas patiktu mums daudz mazāk. Vispār es par sievietēm esmu krietni labākās domās nekā par vīriešiem, viņām es to gan nesaku. Viņām ir vairāk drosmes, slimību un nāvi viņasuzņem ar lielāku pašcieņu, viņām ir vairāk žēlastības un mazāk ārišķības. Viņu sievišķīgais instinkts ir uzticamāks ceļvedis dzīvē nekā mums mūsu intelekts, viņas neļauj sevi muļķot tā,kā bieži ļaujam mēs. Mīlestība sievietei nozīmē vairāk nekā vīrietim, tā viņai nozīmē visu. Tomēr tā nav tikai juteklība parastajā vīriešu izpratnē. Sieviete var iemīlēties īstā ķēmā, pat vecī,ja šis vīrietis ierosina viņas iztēli.Vīrietis nevar iemīlēties sievietē, ja sieviete neierosina viņa seksuālo instinktu, kas pretēji dabas nolūkiem mūsdienu vīrietī dzīvo ilgāk par viņa seksuālajām spējām. Tāpēc nekāds vecums nav iemīlēšanās šķērslis. Rišeljē bija neatvairāms astoņdesmit gadu vecumā, kad nevarēja vairs lāgā pat kājās nostāvēt, un Gētem bija septiņdesmit, kad viņš zaudēja galvu Ulrikas fon Levetcovas dēļ.
Pati mīlestība dzīvo īsu mūžu,tāpat kā puķe. Vīrietim tā mirst dabiskajā nāvē - apprecoties, sievietei bieži dzīvo tālāk, ar laiku pārvēršoties tīrā mātes maigumā pret savu sapņu kritušo varoni. Sievietes nespēj saprast, ka vīrietis pēc dabas ir poligāms.No viņa var panākt piespiedu pakļaušanos pašreizējām sociālām morāles kodeksam, bet viņa neiznīdējamais instinkts ir tikai iemidzināts. Viņš ir un paliek tas pats kustonis,ko radītājs laidis pasaulē, un arvien ir gatavs darīt savu darāmo, par spīti uzspiestajai atturībai.
Sievietes nav mazāk gudras par vīriešiem ,iespējams pat,ka gandrīz vienmēr viņas ir gudrākas. Tikai viņu prāts ir atšķirīgs. Nav noliedzams fakts, ka vīrieša smadzenes ir smagākas par sievietes smadzenēm. Smadzeņu rievas,kas iezīmētas jau tikko dzimušam bērnam, abu dzimumusmadzenēm ir pavisam dažādas. Anatomiskās atšķirības ir vēl pārsteidzošākas, ja salīdzina abu smadzeņu pakauša daivas, it īpaši tas attiecas uz tās daivas pseidoatrofiju sievietes smadzenēs, kam Hašs piešķir tik lielu nozīmi psihes izveidē. Dzimumu atšķirības likums ir nemainīgs dabas likums, kas attiecas uz visu dzīvo radību un izpaužas jo spilgtāk, jo augstāk attīstītas ir dzīvās būtnes. Spriež,ka tas notiekot tāpēc,ka mēs esotpadarījuši visu kultūru par sava dzimuma monopolu un sievietēm nekad neesot īstas iespējas sevi parādīt. Vai tiešām nav? Pat Atēnās sievietēm bija tāds pats sabiedriskais stāvoklis kā vīriešiem, viņas varēja darboties jebkurā kultūras nozarē
Ne
Kā kretinē cilvēki,kuri uzrunā.... vai jums nebūtu...jums jau nav laikam, utml...
Uzruna jau pašā saknē nogalina....ja jau pielauj iespēju, ka man nav laika, tad ko man vispār jauta :) Rrrrr...Var jautajuma konstrukciju izveidot savādāku...Un tas bija pārdošanas agents veikalā: Nu, šonedēļ jums neko nevajag atvest ? Es negribetu sev šādu darbinieku...
Uzruna jau pašā saknē nogalina....ja jau pielauj iespēju, ka man nav laika, tad ko man vispār jauta :) Rrrrr...Var jautajuma konstrukciju izveidot savādāku...Un tas bija pārdošanas agents veikalā: Nu, šonedēļ jums neko nevajag atvest ? Es negribetu sev šādu darbinieku...
Iedvesma
Regulāri vajag iespert pa dibenu,lai sapurinātos un ietu tālāk...
Fifty People, One Question: New Orleans from Fifty People, One Question on Vimeo.
01 jūnijs, 2010
31 maijs, 2010
Atkāpties vai Pakāpties
Vācijas prezidents atkāpsies pēc neapdomīgas izrunāšanās. Mums var paņemt Mercedes kukuļus,izšķērdēt tiltam miljonus,kļūdaini nogriezt pensijas,iztērēt miljonu priekšvēlēšanās un neatmaksāt - pie mums neatkāpjas, pie mums var tikai pakāpties augstāk!
27 maijs, 2010
26 maijs, 2010
Iespaidīga Filma
Pedējā laika iespaidīgākā filma skatītā ir Peaceful Warrior
Skatījos ru tulkojumā.Iespaidīgi sevis pārvērtējuma un pašinventrizācijas mirkļi.Daudz atziņu.
Skatījos ru tulkojumā.Iespaidīgi sevis pārvērtējuma un pašinventrizācijas mirkļi.Daudz atziņu.
Laime
Varbūt laimīgs kļūsti tad, kad kādu laimīgu dari pats? Un paša laime nav dzīšanās pēc savas paša laimes...
21 maijs, 2010
Mirklis
Mans draugs atvēra savas sievas kumodes lādīti
un izņēma paciņu, kura bija ietīta zīdpapīrā un
pārsieta ar sārtu lenti. Tā nebija neparasta paciņa,
tā bija paciņa ar skaistu zīda veļu. “To es viņai
nopirku, kad mēs pirmo reizi bijām Ņujorkā. Tas bija
8 vai 9 gadus atpakaļ. Viņa nekad to nav uzvilkusi.
Viņa glabāja to īpašam gadījumam. Es domāju, ka
tagad ir pienācis šis īpašais gadījums.”
Viņš piegāja pie gultas un nolika veļu, kur stāvēja
pārējās lietas, kas bija paņemtas no apbedīšanas
biroja. Viņa sieva nomira.
Tad Viņš pagriezās uz manu pusi un teica:
«neko taupi īpašam gadījumam;
katra diena, kuru Tu nodzīvo ir
īpašs gadījums».
Šodien es vairāk lasu un mazāk sekoju kārtībai
visapkārt. Es apsēžos savā verandā un priecājos par
skaisto skatu, nepievēršot uzmanību nezālēm. Es
pavadu vairāk laika ar ģimeni un saviem draugiem,
un mazāk laika veltu darbam. Tagad es vairs neko
neglabāju: Es katru dienu lietoju savas kristāla
glāzes. Ja vajag uzvelku savu jauno žaketi, lai aizietu
uz veikalu iepirkties. Arī savas mīļākas smaržas
lietoju ikdienā, tā vietā, lai iesmaržotos tikai svētkos.
Tādi teikumi kā “Gan jau kādreiz.” vai “Kādā no
dienām”, ir izdzīti no mana vārdu krājuma. Ja tas ir
tā vērts, es gribu redzēt, dzirdēt un darīt lietas šeit un
tagad.
Es neesmu pārliecināts ko darītu mana drauga
sieva, ja uzzinātu, ka rīt viņa vairs nebūs. (rītdiena
bieži tiek uzņemta tik vieglprātīgi).
Es domāju, ka viņa sazvanītos ar savu ģimeni un
saviem tuvākajiem draugiem. Var būt viņa piezvanītu
kādam vecam draugu pārim, lai salīgtu mieru vai
atvainotos par kādu vecu strīdu. Man ļoti patīk doma,
ka viņa aizietu uz savu mīļāko ķīniešu restorānu. Šie
mazie neizpildītie darbiņi, kuri man traucētu, ja es
zinātu, ka manas dienas ir skaitītas. Mani satrauktu,
ja es nebūtu saticis draugus, kurus gribēju šai dienā
satikt. Satrauktu, ja nebūtu uzrakstījis vēstules, kuras
bija jāuzraksta šajās dienās. Satrauktos, ja saviem
tuvajiem pārāk reti teiktu, cik es stipri viņus mīlu.
Tagad es nelaižu garām un neatlieku neko no tā, kas
varētu sniegt mūsu dzīvē vairāk prieka un laimes. Es
sev pasaku, ka katra diena, katra minūte – tas ir kaut
kas īpašs.
/kāds no ziemelindijas.../
un izņēma paciņu, kura bija ietīta zīdpapīrā un
pārsieta ar sārtu lenti. Tā nebija neparasta paciņa,
tā bija paciņa ar skaistu zīda veļu. “To es viņai
nopirku, kad mēs pirmo reizi bijām Ņujorkā. Tas bija
8 vai 9 gadus atpakaļ. Viņa nekad to nav uzvilkusi.
Viņa glabāja to īpašam gadījumam. Es domāju, ka
tagad ir pienācis šis īpašais gadījums.”
Viņš piegāja pie gultas un nolika veļu, kur stāvēja
pārējās lietas, kas bija paņemtas no apbedīšanas
biroja. Viņa sieva nomira.
Tad Viņš pagriezās uz manu pusi un teica:
«neko taupi īpašam gadījumam;
katra diena, kuru Tu nodzīvo ir
īpašs gadījums».
Šodien es vairāk lasu un mazāk sekoju kārtībai
visapkārt. Es apsēžos savā verandā un priecājos par
skaisto skatu, nepievēršot uzmanību nezālēm. Es
pavadu vairāk laika ar ģimeni un saviem draugiem,
un mazāk laika veltu darbam. Tagad es vairs neko
neglabāju: Es katru dienu lietoju savas kristāla
glāzes. Ja vajag uzvelku savu jauno žaketi, lai aizietu
uz veikalu iepirkties. Arī savas mīļākas smaržas
lietoju ikdienā, tā vietā, lai iesmaržotos tikai svētkos.
Tādi teikumi kā “Gan jau kādreiz.” vai “Kādā no
dienām”, ir izdzīti no mana vārdu krājuma. Ja tas ir
tā vērts, es gribu redzēt, dzirdēt un darīt lietas šeit un
tagad.
Es neesmu pārliecināts ko darītu mana drauga
sieva, ja uzzinātu, ka rīt viņa vairs nebūs. (rītdiena
bieži tiek uzņemta tik vieglprātīgi).
Es domāju, ka viņa sazvanītos ar savu ģimeni un
saviem tuvākajiem draugiem. Var būt viņa piezvanītu
kādam vecam draugu pārim, lai salīgtu mieru vai
atvainotos par kādu vecu strīdu. Man ļoti patīk doma,
ka viņa aizietu uz savu mīļāko ķīniešu restorānu. Šie
mazie neizpildītie darbiņi, kuri man traucētu, ja es
zinātu, ka manas dienas ir skaitītas. Mani satrauktu,
ja es nebūtu saticis draugus, kurus gribēju šai dienā
satikt. Satrauktu, ja nebūtu uzrakstījis vēstules, kuras
bija jāuzraksta šajās dienās. Satrauktos, ja saviem
tuvajiem pārāk reti teiktu, cik es stipri viņus mīlu.
Tagad es nelaižu garām un neatlieku neko no tā, kas
varētu sniegt mūsu dzīvē vairāk prieka un laimes. Es
sev pasaku, ka katra diena, katra minūte – tas ir kaut
kas īpašs.
/kāds no ziemelindijas.../
20 maijs, 2010
19 maijs, 2010
18 maijs, 2010
07 maijs, 2010
05 maijs, 2010
01 maijs, 2010
Abonēt:
Ziņas (Atom)