Tas par Viņu.

Viņa ienāk telpā, un neviens nesaka neko, bet visi jūt – kaut kas mainījās. Viņa necenšas būt pamanāma, viņa vienkārši ir. Stingrs skatiens, precīza kustība, balss, kurā nav šaubu. Viņa runā tieši, bez liekvārdības, bez iepakojuma. Dažiem tas šķiet neērti, bet viņa nepielāgojas, jo patiesība viņai ir vērtīgāka par ērtībām. Viņa zina, ko grib, un viņai nav vajadzīgi atļāvumi – tikai virziens. Viņas spēks nav skaļumā, tas ir skaidrībā. Viņai patīk cilvēki, bet ne meli. Viņa spēj pacelt citus, ja redz, ka viņi vēl paši sev netic. Viņa izskatās labi, nevis lai piesaistītu, bet lai atspoguļotu iekšējo kārtību. Viņa izvēlas apģērbu, kas runā viņas vietā – vienkārši, stingri, bez rotājumiem. Viņa nav emocionāla tādā veidā, kā to sagaida – viņa mīl caur darbību, uzticību un lojalitāti. Viņa reti sūdzas, vēl retāk lūdz. Kad viņu aizskar, viņa nesit pretī – viņa vienkārši aiziet. Klusu. Uz visiem laikiem. Viņā ir trauslums, ko redz tikai tie, kuri spēj būt blakus bez vēlmes viņu pārveidot. Viņa ilgojas pēc miera, bet viņas daba ir kaujiniece. Viņa var pasargāt, vadīt, aizraut, bet viņas klusākais sapnis ir būt ar kādu, pie kura var nolaist bruņas. Un tomēr – ja tāda nav, viņa turpina. Viņa ir spēks. Ne tāds, kas kliedz, bet tāds, kas notur.