Passion Brains

Kāpēc šis "garlaicīgais" formāts ir mūsdienu izstrādes sirds? Vai esi kādreiz aizdomājies, kas notiek brīdī, kad tava lietotne ielādē profilu, parāda jaunākos produktus vai saglabā iestatījumus? Fonā klusi un efektīvi darbojas JSON (*JavaScript Object Notation*). Lai gan no pirmā acu uzmetiena tas var šķist vienkāršs teksta formāts, patiesībā JSON ir tas, kas liek mūsdienu tīmeklim kustēties. Kas padara JSON tik modernu? JSON nav tikai vēl viena programmēšanas tēma – tā ir valoda, kurā sarunājas dažādas sistēmas. Tam ir vairākas priekšrocības, kas to padarījušas par standartu: Universalitāte: Lai gan nosaukumā ir "JavaScript", JSON tiek izmantots visur – Python, Java, PHP, mobilajās lietotnēs un datubāzēs. Vieglums: Salīdzinot ar vecāko XML, JSON ir daudz vieglāks un "tīrāks" formāts. Tas nozīmē ātrāku datu pārraidi un mazāku slodzi tīklam. Cilvēkam lasāms: Tu vari atvērt JSON failu un uzreiz saprast, kas tur rakstīts. Tas sastāv no vienkāršiem nosaukumu u...

Mēs taču zinām kā ražo ziņas. Nekas īsti nenotika. Neviens neredzēja. Nebija liesmu, nebija trokšņa, nebija liecinieku. Tikai attēls – uzplēsta konservu bundža, it kā kāds to būtu iznēsājis ar vienu precīzu sitienu. Un tomēr mediji eksplodēja. Sabiedrība satrūkās. “Drauds!” – kliedza virsraksti. “Mums uzbrūk!” – atkārtoja ekrāni. Cilvēki dalījās ar to pašu attēlu, it kā tas būtu pierādījums tam, ka pasaule atkal mainījās. Cik trausla ir realitāte, ja to var aizstāt ar vienu foto. Mēs dzīvojam laikmetā, kur ticība vairs neprasa pierādījumus. Pietiek ar pārliecinošu toni, atkārtošanu un kolektīvu sajūsmu. Meli kļūst spēcīgi nevis tāpēc, ka tie būtu gudri, bet tāpēc, ka tie ir pasniegti ar stingru pārliecību. Cilvēks, kurš šaubās, izklausās vājš. Cilvēks, kurš kliedz, izklausās pārliecinošs. Un bars dod priekšroku stipriem balsīm. Režīmam – jebkuram režīmam – vajag spriedzi. Ne pārāk lielu, lai nesabruktu viss, bet pietiekamu, lai cilvēki nepaspētu pacelt galvas no ikdienas bailēm un dusm...

Reiz kāda sieviete nolēma atvērt kafejnīcu Bostonā, taču viņa nevēlējās būt "tikai vēl viena" kafijas tirgotāja. Viņa saprata kaut ko tādu, ko vairums uzņēmēju palaiž garām: nauda neslēpjas pašā produktā, bet gan cilvēku paradumos. Lamatas ar smaidu Pirmajā dienā pie kafejnīcas loga parādījās liels uzraksts: "Bezmaksas kafija katru dienu veselu gadu!" Vienīgais nosacījums? Bija jāiegādājas kluba biedra karte, kas maksāja simboliskus 5 dolārus. Cilvēki domāja, ka viņa ir prātā jukusi. Divu nedēļu laikā pieteicās 3000 biedru. Viņa jau bija iekasējusi 15 000 dolāru, pirms vēl bija pagatavojusi pirmo tasi kafijas. Taču īstā stratēģija sākās tikai tagad. Uzvedības monetizācija Bezmaksas kafija bija pieejama tikai no pulksten 7:00 līdz 10:00 rītā. Tā bija izsmalcināta psiholoģiska spēle. Kāpēc? Jo retais spēj izdzert melnu kafiju pilnīgi tukšā dūšā pašā rīta agrumā. Katru rītu 3000 cilvēku nāca pēc savas "bezmaksas" devas, taču gandrīz katrs no viņiem pie kases ...